Juris Pūce: "Vai nepārmaksājam par VID darbu?"
Šaubas par to, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) efektīvi izlieto sev atvēlētos līdzekļus, ir radušās jau iepriekš. Izrādās, kaimiņos Igaunijā šim administratīvajam darbam tiek tērēts divas reizes mazāk līdzekļu, turklāt iekasējot krietni vairāk nodokļu. Kāpēc mēs to nespējam?
Par katru eiro, ko VID iekasē no nodokļu maksātāju naudas, mazliet vairāk par vienu centu tiek novirzīts šīs iestādes administratīvā darba izmaksu segšanai. 2015. gadā budžetā šim mērķim tika atvēlēti 120,5 miljoni eiro. Uz kopējā fona tas nav nekas dramatisks – rādītājs ir tikai nedaudz augstāks, nekā vidēji tērē pasaules attīstītās valstis. Tomēr ir pāris lietu, kas rada bažas. Pirmkārt, mūsu čaklie un veiksmīgie kaimiņi igauņi atraduši veidu, kā nodokļu iekasēšanas administrēšanai tērēt divas reizes mazāk līdzekļu. Šis apstāklis gan nav atstājis nelabvēlīgu iespaidu uz nodokļu ieņēmumu apjomu; pagājušajā gadā viņu ēnu ekonomikas rādītāji bija gandrīz divas reizes mazāki nekā Latvijā (~13%). Otrkārt, vairums attīsto valstu pēdējos gados ir atraduši veidu, kā ievērojami uzlabot administratīvā darba efektivitāti un samazināt izmaksas. “Dažādu iestāžu administratīvā darba izmaksām ir tendence samazināties visās jomās, tai skaitā nodokļu iekasēšanā. Tas ir tikai pašsaprotami, ņemot vērā, cik strauji attīstās informācijas tehnoloģijas, atvieglojot un paātrinot dažādu birokrātisku procedūru norisi,” situāciju komentēja radio SWH ekonomikas eksperts Juris Pūce.
Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētījuma dati, pēdējo piecu gadu laikā VID darbā vērojama efektivitātes krišanās. Arī ēnu ekonomikas līmenis nesamazinās tik strauji kā tika prognozēts – tikai par 0,3% pēdējo divu gadu laikā. Lai arī nodokļos šogad ticis iekasēts nedaudz vairāk nekā pērn, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone apliecinājusi, ka ieņēmumi atpaliek no izvirzītā plāna. “Valdībai šie rādītāji būtu jāvērtē, sastādot nākamā gada valsts un tostarp VID budžetu. Lai gan VID efektivitātes paaugstināšanu izvirzījusi kā vienu no savām prioritātēm, redzama rezultāta joprojām nav. Igauņi, kas spēj nodokļus iekasēt, nodarbinot divas reizes mazāk cilvēku, nav supermeni. Ir jāveic iestādes ikdienas administratīvā darba izvērtējums, lai saprastu, kā nodokļu maksātāju līdzekļus izlietot atbildīgāk un krietni efektīvāk,” norādīja Juris Pūce.