Petraviča: Labklājības ministrijas kompetencē nav ar veselību saistītie jautājumi
Labklājības ministrija ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā sociālās aprūpes centros. Arī Valsts kontroles ziņojums uz kādām būtiskām neizdarībām nenorāda, tā uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.
“Valsts kontrole objektīvi izvērtējusi un atzinusi, ka Labklājības ministrijas kompetencē nav ar veselību saistītie jautājumi. Tomēr pandēmijas laikā esam uzņēmušies papildu pienākumus, process ir bijis darbietilpīgs un prasījis daudz pūļu,” norāda labklājības ministre.
Labklājības ministrija (LM) iepazinās ar Valsts kontroles veiktās revīzijas „Par Labklājības ministrijas 2020.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ietvaros gatavoto ziņojumu un atzinīgi novērtē Valsts kontroles (VK) paveikto situācijas analīzē un atspoguļošanā par Covid-19 radīto seku un turpmākas inficēšanās risku mazināšanu sociālās aprūpes centros, tajā skaitā par LM piešķirto papildu finansējumu Covid-19 izplatības un masveida inficēšanās gadījumu novēršanai un saslimšanas risku mazināšanai, kur Valsts kontrole ir atzinusi, ka visām 14 aktivitātēm piešķirtais finansējums ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķiem.
Attiecībā uz sociālās aprūpes centriem Valsts kontrole kā galveno revīzijas jautājumu izvirzīja arī pārbaudes, vai LM un citu atbildīgo institūciju darbība nepieciešamās rīcības izstrādē un koordinēšanā sociālās aprūpes centros ir bijusi situācijai atbilstoša, savlaicīga un pietiekama.
Pārbaužu rezultātā tika izdarīts secinājums, ka LM un citu atbildīgo institūciju (Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu – Veselības inspekcijas, Slimību profilakses un kontroles centra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta) darbība, lai izstrādātu un skaidrotu higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām (turpmāk – SAC) ir jāievēro Covid-19 apstākļos, uzraudzītu to izpildi, kā arī koordinētu nepieciešamo rīcību SAC, kuros saslimšana ir konstatēta, ir bijusi normatīvajiem aktiem atbilstoša.
No minētā izriet: lai gan Labklājības ministrija kā vadošā iestāde sociālās aizsardzības jomā izstrādā un koordinē sociālās aprūpes politiku, tomēr par nepieciešamās rīcības izstrādi un tās koordinēšanu, lai novērstu Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros (kas Covid-19 apstākļos ir paaugstināti riska objekti valstī, kas īpaši pakļauti infekcijas izplatībai), un sociālās aprūpes centru uzraudzību saistībā ar Covid-19 izplatību, ir atbildīgas citas institūcijas – koordinējošā līmenī Krīzes vadības padome un Veselības ministrija, bet nepieciešamo prasību izstrādē un uzraudzībā – Veselības ministrija un tās padotības iestādes – Veselības inspekcija un SPKC.
LM atbalsta VK revidentu redzējumu- rīcības plāna izstrāde par kopējās situācijas koordinēšanu atbildīgajai Veselības ministrijai un Krīzes vadības padomei bija jāiniciē, jau sākoties Covid-19 izplatībai vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga Covid-19 izplatība, ņemot vērā, ka sociālās aprūpes centros pastāv augsts risks Covid-19 infekcijas izplatībai.
Līdzīgi VK savā situācijas izpētes ziņojumā par izaicinājumiem, ar kādiem publiskās pārvaldes institūcijas saskārās Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu resursu plānošanā un nodrošināšanā, norāda, ka ir nepieciešama operatīvās koordinācijas nodrošināšana, pārraugot rīcības plānus un tajos norādīto mērķu sasniegšanu, veicot un pārraugot starpiestāžu koordināciju.
LM maksimāli savu iespēju robežās bija uzņēmusies papildus pienākumus, prioritizējot SAC vajadzības, tai skaitā attiecībā uz epidemioloģiskai drošībai nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu nodrošināšanu, ko VK atzinīgi novērtēja savā situācijas izpētes ziņojumā. Piekrītam VK viedoklim, ka jāveicina valsts, pašvaldību institūciju savstarpēju sadarbību iepirkumu veikšanā, lai novērstu sadrumstalotu (“katrs par sevi”) reakciju, lai saskaņotu krīzē veicamās darbības, mazinātu slogu iepirkumu veikšanā un izslēgtu savstarpējo konkurenci par ierobežotajiem resursiem.
LM, kuras kompetencē nav ar sabiedrības veselības drošību saistīti jautājumi, epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošana radīja būtisku papildu slogu, jo process bija darbietilpīgs un prasīja daudz pūļu.
Jauns.lv jau ziņoja, ka Saeimas opozīcijas deputāti vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ar lūgumu reaģēt uz Valsts kontroles revīzijā atklātajiem trūkumiem Labklājības ministrijas (LM) darbā ar sociālās aprūpes centriem (SAC) Covid-19 uzliesmojuma laikā un pieprasīt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.
