Kā izgāztuve pašā Rīgas centrā: kādēļ gadiem neizdodas sakārtot mazo skvēru K. Barona ielā?
Pērn mediji ziņoja par kādu patiesi necilu un Rīgai neglaimojošu zemes pleķīti pašā galvaspilsētas centrā – nelielo skvēriņu K. Barona ielā 74. Ir pagājis gads, un pilsētvides sakārtošanā ir manāms progress, taču nelielais placis K. Barona ielā joprojām atgādina novārtā pamestu tirgus laukumu.
Zīmīgi, ka pirms vairākiem gadiem tirdzniecība šeit tik tiešām notika – varēja iegādāties ziedus.
Tad teritorija pamesta novārtā un lēnām degradējusies. Pēdējā laikā šeit regulāri sastopami bezpajumtnieki, kuri tur mēdz lietot alkoholu.
Pērn raidījums “Bez tabu” vēstīja, ka īpašnieks teritoriju esot plānojis apbūvēt, bet tas neesot atļauts, jo šeit aug aizsargājami koki, kurus nedrīkstot izcirst.
Nekārtība Kr. Barona ielas skvērā
Pērn mediji ziņoja par kādu patiesi necilu un Rīgai neglaimojošu zemes pleķīti pašā galvaspilsētas centrā – nelielo skvēriņu Kr. Barona ...
Lai noskaidrotu, kādēļ tā vietā, lai situāciju risinātu, galvaspilsētas centrā jau gadiem tiek pieļauts vidi degradējošs skats, vērsāmies Rīgas pašvaldības policijā (RPP).
Skvēra īpašniekam maksātnespējas process
Konkrētā teritorija pieder juridiskajai personai, kurai ir sākts maksātnespējas process, informēja RPP Sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Greidāne.
“Iepriekš teritorijas īpašniekam tika izrakstīti vairāki sodi, tomēr līdz šim tā nav sakopta. Arī mēs – policija – gaidām, kad maksātnespējas procesa ceļā šī situācija atrisināsies. Vai nu teritorijai būs jauns saimnieks, vai arī ar teritorijas sakopšanu tiks galā līdzšinējais īpašnieks,” piebilda RPP pārstāve.
Šogad par konkrētās teritorijas nesakopšanu ir saņemts viens izsaukums.
Attiecīgi uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, informē RPP. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.143 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" 4.3. apakšpunkts nosaka, ka personām ir pienākums nekustamā īpašuma teritorijā nepieļauj atkritumu uzkrāšanos, tostarp bioloģiski noārdāmo atkritumu.
Par šī pienākuma nepildīšanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudassodu līdz 350 eiro, juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudassodu līdz 1400 eiro.
