Bērniem aizdomas, ka māte pašnāvību izdarījusi izrakstīto zāļu ietekmē
Martā 71 gada vecumā, izlecot no balkona, pašnāvību izdarīja Ulda un Ivetas māte. Bērniem ir aizdomas, ka šāds solis, iespējams, sperts izrakstīto zāļu ietekmē, vēsta TV3 raidījums "Bez tabu".
Kundze dzīvoja kopā ar vīru. Nevienam piederīgajam neradās aizdomas, ka sieviete varētu spert šādu soli.
"Tas joprojām ir liels šoks. Viņa dzīvoja ceturtajā stāvā. No koridora iznesa beņķīti, pienesa pie balkona malas un no tās noleca," stāsta meita Iveta.
Māte bijusi vājdzirdīga. Stāstījusi bērniem, ka galvā skanot trokšņi. Kaite novedusi pie antidepresantu un miega zāļu lietošanas.
"Mēs ar māsu nolēmām aizbraukt pie ģimenes ārstes, jo es uz galda virtuvē atradu dažādas zāles. Šīs zāles arī es kaut kad biju lietojis, zinu, cik tās ir stipras. Sāku skatīties mammas zāļu atvilktnē. Atradu, ka 18. martā tika izrakstītas diezgan daudz zāļu," stāsta dēls Uldis.
Sarakstes ar ģimenes ārsti saglabājušās mātes telefonā. Redzams, ka medikamenti izrakstīti pēc mātes lūguma. Ģimenes ārstei lūgts paskaidrot, vai abus antidepresantus drīkst lietot paralēli, kā arī kopā ar miega zālēm. Ārste uz uzdotajiem jautājumiem nav atbildējusi.
"Daktere mēģināja attaisnoties, ka tās zāles viņa izrakstot daudziem - pat pašas māte tās dzerot. Nekas jau nenotiekot! Bet tad, kad mēs palasījām šo zāļu instrukciju... Tās esot ar pašnāvības tieksmēm. Pirmo desmit dienu laikā esot īpaši cilvēks jāuzmana," stāsta meita.
Ģimene arī vērsusies policijā, jo vēlas, lai tiktu izmeklēts, vai šī pašnāvība nav veikta izrakstīto zāļu ietekmē.
"Mēs arī konstatējām, ka zāļu paciņā trūkst piecas tabletes. Tur aprakstā teikts, ka pirmās desmit dienas jābūt ļoti uzmanīgam ar tām zālēm, jābūt ārsta uzraudzībā," klāsta meita.
Par notikušo aizgājējas meita un dēls vērsušies arī Veselības inspekcijā, kas vērtēs ģimenes ārstes atbildību.
"Pašnāvības domas Latvijā tiek novērotas diezgan daudziem depresīviem pacientiem. Dzīves laikā 5-10% no šiem pacientiem dzīvi arī beidz pašnāvībā. Jāsaprot, ka depresija nenorit visu laiku vienmērīgi. Var notikt pacienta pašsajūtas svārtības," stāsta psihiatrs Elmārs Rancāns.
Pašnāvību skaits Latvijā ir nemainīgi augsts. Katru gadu no dzīves brīvprātīgi aiziet ap 300 cilvēku.
Ar depresiju kopumā sirgst apmēram 150 000 iedzīvotāju. Tikai katrs desmitais meklē palīdzību pie speciālistiem.
Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.
