Notekūdeņu monitoringu SARS-CoV-2 vīrusa klātesamības noteikšanai varētu veikt 12 pašvaldībās

Viņš skaidroja, ka patlaban notekūdeņu monitoringa izstrāde un ieviešana norit paredzētajā gaitā, un tā varētu darbību sākt maijā. "Attiecībā uz progresu, esam īstajā ritmā, īstajā laikā," sacīja Bērziņš, norādot, ka līdz šim veikti atsevišķi SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanas pētījumi, tostarp Jelgavā un Kuldīgā, kas tikuši prezentēti vairākās darba grupās. Starp tām arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā.

Vaicāts par potenciālo pašvaldību skaitu, kurās tiks īstenots notekūdeņu monitorings, Bērziņš minēja, ka Latvijā paredzēts informāciju iegūt no desmit līdz 12 pašvaldībām, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, taču to saraksts patlaban vēl nav zināms. Viņš uzsvēra, ka pašreiz notiek sarunas ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) par iespējamo algoritmu, kādā veidā izvēlēties pašvaldības un kā noteikt to rotāciju.

"Šai izvēlei jābūt sazobē ar epidemioloģisko situāciju," sacīja "BIOR" direktors, uzsverot, ka notekūdeņu monitorings ir būtisks ne tikai epidēmijas "pīķa" laikā, bet arī miera periodos, kad iespējams priekšlaikus noteikt, kur varētu sekot nākošais slimības uzliesmojums.

Vienlaikus Bērziņš akcentēja, ka Eiropas Komisija (EK) pirms desmit dienām publiskojusi rekomendācijas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, stingri iesakot notekūdeņu monitoringu ieviest visā ES. Vaicāts par to, vai Latvijas izstrādātās notekūdeņu monitoringa vadlīnijas atbilst EK noteiktajām, viņš uzsvēra, ka pārstāvji no Latvijas līdzdarbojušies EK rekomendāciju izstrādē, tādējādi būtiskas izmaiņas pašreizējā plānā nav jāievieš.

Tāpat Bērziņš pauda, ka EK mudina notekūdeņu monitoringu ES ieviest līdz ar šī gada 1.oktobri, kur par monitorējamām pašvaldībām prioritāri jānosaka tās, kurās ir vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju.

Vaicāts par to, vai ar apstiprināto finansējumu 550 000 eiro apmērā pietiks monitoringa sistēmas un biobankas ieviešanai, Bērziņš skaidroja, ka īstermiņam jeb pirmajam gadam ar finansējumu būs gana - tas tiks izlietots tostarp papildus paraugu ņemšanas stacijām jeb speciālām iekārtām, kuras ievieto notekūdeņu attīrīšanas stacijās. Viņš piebilda, ka patlaban šādas iekārtas Latvijā ir tikai dažas.

"Taču mēs nedrīkstam domāt tikai par šo gadu, jāskatās nākotnē. Notekūdeņu monitorings ir aktuāla lieta, kuru pasaulē izmanto dažādu slimību izplatības izpētē, un to var izmantot arī sabiedrības veselības pētījumos, jo iegūtie dati, vienkāršoti, ir sabiedrības veselības spogulis," uzsvēra "BIOR" direktors.

Viņš pauda, ka ilgtermiņā, paplašinot monitoringā iekļaujamo pētījumu objektus varētu būt nepieciešams arī papildus finansējums. Pēc Bērziņa sacītā, "BIOR" ar ieteikumiem jau vērsies un informējis valdības Operatīvās vadības grupu, uzsverot, ka pasaules pieredze rāda, ka ar notekūdeņu monitoringu var iegūt vērtīgu informāciju, un infrastruktūra būtu jāveido ilgtermiņam.

Komentējot notekūdeņu biobankas praktisko darbību un uzturēšanu, "BIOR" direktors minēja, ka notekūdeņu biobankā ir paredzēts pāris gadu garumā uzglabāt notekūdeņu paraugus, kur uzglabātie paraugi var tikt izmantoti dažādiem mērķiem, tostarp sabiedrības paradumu analīzei ilgtermiņā. Pēc Bērziņa stāstītā, patlaban iegūtie notekūdeņu paraugi tiek uzglabāti "BIOR" saldētavā, taču nākotnē būtu nepieciešams domāt par, piemēram, ar saldētavām aprīkotu noliktavu izmantošanu.

Kā skaidroja Bērziņš, daudzās ES dalībvalstīs jau notiek notekūdeņu monitorings un starp tiem kā pozitīvu piemēru iespējams minēt Somiju, kur tieši Covid-19 monitorings tiek veikts 28 pašvaldībās. Vienlaikus izpēte notiek arī citās valstīs, tostarp Zviedrijā, Spānijā un Vācijā. Viņš arī pauda gandarījumu par Latvijas paveikto saistībā ar biobankas izveidi, piebilstot, ka Nīderlandes pārstāvji pagājušajā nedēļā pārrunājuši arī sadarbības iespējas ar "BIOR", Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (LBMC), meklējot piemērus un pieredzi savas biobankas izveidē.

Viņš piebilda, ka cilvēku testēšanas izmaksas ir daudz lielākas nekā notekūdeņu monitoringa izmaksas, taču nepieciešams paturēt prātā, ka bez cilvēku testēšanas nevar iztikt. "Tās ir divas komplimentāras lietas, kas viena otru papildina," uzsvēra Bērziņš.

Jau ziņots, ka Reira vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzes laikā atbalstīja 550 000 eiro finansējuma piešķiršanu notekūdeņu monitoringam un "biobankas" infrastruktūras izveidei Covid-19 vīrusa klātbūtnes noteikšanai 2021.gadā.

Paredzēts, ka notekūdeņu monitoringu īstenos "BIOR" sadarbībā ar RTU un LBMC.

Zemkopības ministrijā skaidroja, ka SARS-CoV-2 vīrusa monitorings notekūdenī var sniegt agrīnus signālus par šī vīrusa vai, iespējams, arī jaunu SARS-CoV-2 vīrusa variantu parādīšanos kādā no pašvaldībām vai plašākā reģionā.

Ministrijā pauda, ka "BIOR" jau vairākus gadus strādā pie pētījumiem saistībā ar farmaceitisko vielu un to metabolītu, kā arī citu piesārņotāju izplatību notekūdens sistēmās un vidē. Tāpat šī pieeja ir izmantota 2020.gada sākumā SARS-CoV-2 vīrusa monitoringam, kad Latvijā sākās Covid-19 pandēmija.

"Šādas notekūdens monitoringa sistēmas izveide Latvijā ilgtermiņā sniegs atbalstu citu iespējamu infekciju uzliesmojumu monitoringam un sabiedrības veselības pētījumiem," uzsvēra ministrijā, piebilstot, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurās Covid-19 pandēmijas laikā tika izstrādāta jauna pieeja notekūdens monitoringam ar mērķi sniegt papildu informāciju par šo vīrusu.

"BIOR" uzdevums ir rūpēties par sabiedrības un dzīvnieku veselību, pārtikas un vides kvalitāti, zivju un citu ūdens bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošu pētniecisko darbību, veicot kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un laboratoriskos izmeklējumus, sniedzot pakalpojumus starptautiskā mērogā.