Jānis Endziņš: "Latvijas ekonomikā un biznesā notiek muļļāšanās"
Latvijas dzīves līmenis un situācija ir krietni zem vidējā, var teikt, ka Latvija jau patlaban ir Eiropas nomale. Muļļājoties kā līdz šim, Latvija atpaliks vēl vairāk, prognozē Endziņš.
Viedokļi

Jānis Endziņš: "Latvijas ekonomikā un biznesā notiek muļļāšanās"

Jauns.lv

Pēdējos dažus gadus valsts ekonomikā un biznesā notiek muļļāšanās, kas turpina pieņemties spēkā, "Firmas.lv" un aģentūras LETA rīkotājā diskusijā "Latvijas biznesa gads - izaugsme vai stagnācija" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Jānis Endziņš: "Latvijas ekonomikā un biznesā noti...

Viņš norāda, ka par to liecina gan uzņēmēju kopējie finanšu rezultātu rādītāji, gan arī Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempa samazinājums. Tāpat to pierāda arī vairāk nekā pusotru gadu krītošie uzņēmēju pārliecinātības rādītāji, uzņēmējiem sliecoties vairāk pesimisma, nevis optimisma, virzienā.

Endziņš arī atzīmē, ka pasaules ekonomikā kopumā nākotnē sagaidāma straujāka izaugsme, taču viņš pauž bažas, ka Latvija, ņemot vērā nu jau kādu laiku novērojamo muļļāšanos, netiks tai līdzi.

Paturot prātā, ka Latvijas dzīves līmenis un situācija ir krietni zem vidējā, var teikt, ka Latvija jau patlaban ir Eiropas nomale. Muļļājoties kā līdz šim, Latvija atpaliks vēl vairāk, prognozē Endziņš.

Lai situāciju uzlabotu, valstij un uzņēmējiem ir jākoncentrējas uz divām lietām, uzskata LTRK valdes priekšsēdētājs. Viena lieta ir produktivitātes kāpināšana, bet otra - eksports.

Produktivitātes jomā Latvijā ir ļoti zemi rādītāji. "Latvijā ir pārāk liels primitīva biznesa īpatsvars," norāda Endziņš, skaidrojot, ka primitīvs bizness ir tāds, kam ir vai nu ļoti zema pievienotā vērtība, vai nav nemaz.

Vēl vien problēma ir tā, ka daudzi Latvijas uzņēmēji saražo labas kvalitātes produktus, piemēram, dizainētus koka krēslus, bet peļņa no tā tiek tam, kas to krēslu ir pasūtījis, piemēram, kāds citas Eiropas valsts uzņēmums, kurš šo krēslu pārdod Eiropā par 500 eiro, kamēr Latvijā krēslu radījušais uzņēmējs par šo produktu saņem ap 50 eiro, skaidro Endziņš.

Tēmas