foto: Rojs Maizītis
Vēlēšanas vismazākajā Latvijas novadā; Valmieras piespiedu laulība ar laukiem un savrupā Smiltene
Lai arī Alūksnes novada domes vēlēšanās piecos no sešiem sarakstiem lokomotīves ir vīrieši, novadā sieviešu un vīriešu skaits ir pārsteidzošā līdzsvarā.
Politika
2021. gada 19. aprīlis, 05:30

Vēlēšanas vismazākajā Latvijas novadā; Valmieras piespiedu laulība ar laukiem un savrupā Smiltene

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Reģionālā reforma pamatīgas izmaiņas ieviesusi Ziemeļvidzemē. Valmiera zaudējusi savu patstāvību jeb republikas pilsētas statusu, kurai pienākas sava no laukiem neatkarīga pašvaldība. Pamatīgi apšņakarēts Valkas novads, kas palicis par mazāko novadu valstī, bet Smiltenes novadam pievienots leģendārais Raunas Staburags, kurš vēl pirms pašreizējās novadu sadalīšanas tika pieskaitīts Cēsu rajonam.

Uz vietām jaunievēlētajās domēs cer arī pašreizējie Valkas, Valmieras, Smiltenes un Alūksnes pašvaldību vadītāji. Vēlēšanu listēs iekļauti arī valstī pazīstami ļaudis. Sevišķi ar slavenībām var lepoties Valmieras novads. Kāda partija savā vēlēšanu programmā Valmieras novadā piesauc arī Sirmo Burtnieku. Savukārt Alūksnes novads pārpārēm izpildījis dzimumu līdztiesības programmu – teju vienādā skaitā novadā vēlēšanu sarakstos ir gan sievietes, gan vīrieši.

Valka: “Bumeranga” veterāns, jaunie ģimnāzisti un mazākais novads

Kas Jauns 2013/26.


Valkas novads šajās pašvaldības vēlēšanās ir kā nabaga brālis, jo tajā startē vismazākais deputātu kandidātu skaits - tikai no trim vēlēšanu sarakstiem: uz 15 deputātu krēsliem tēmē 46 kandidāti. No trijiem sarakstiem tikai divas piedāvā pilnu listi, jo Nacionālā apvienība sarakstā iekļāvusi tikai desmit no maksimāli pieļaujamajiem 18 kandidātiem. Un savā ziņā tas arī nav nekas pārsteidzošs, jo Valkas novads ar saviem 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju pēc novadu reformas kļūs par Latvijas mazāko novadu. Tomēr novadam vajadzēs spēku ne tikai, lai “nepazustu” Latvijā, bet arī lai to “neaprītu” Igaunija.

Vidzemes partijas un “Latvijas attīstībai” apvienotā saraksta līderis ir ilggadējais novada mērs Vents Armands Krauklis, kurš savu dzīvessparu un prieku ir spējis pierādīt ne tikai uz politiskās, bet arī šlāgermūzikas skatuves gan kā kapelas “Bumerangs” mūziķis, gan kā mūzikas raidījuma "Vilciens Rīga-Valka" vadītājs. Par to, ka Valkai varētu būt sāpīgi arī daļas vietējo pārcelšanās uz pārsimts metru attālo Valgu, liecina arī šāds teikums priekšvēlēšanu programmā: “Centīsimies veidot saikni starp bijušajiem novada iedzīvotājiem un dzimto vietu, veicināsim viņu atgriešanos”.

Jēkaba ielas namā atstatu sēdošā “Jaunā Vienotība” un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) Valkas pusē gan ir atradusi kopīgu valodu un startē kopīgā sarakstā, par līderi izraugoties Venta Armanda Kraukļa vietnieku Viesturu Zariņu. Bet ar spriganu jaunību grib uzvarēt Nacionālā apvienība, jo tā savā sarakstā ierakstījusi divus jauniešus – Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēnus: 2003. gadā dzimušo Krišjāni Zausku un 2002. gadā dzimušo Valēriju Sermus. Saraksta līderis ir SIA “JU Serviss” valdes loceklis Juris Žurovičs. Uzņēmumu datu bāze liecina, ka “JU Serviss” nodarbojas ar ēku uzturēšanu un ekspluatāciju, kā arī ar tīrīšanas darbiem.

Smiltene: draudzes priekšniece, muzejnieki un pedagogi

foto: Edijs Pālens/LETA
Smiltenes novadu, kandidējot no “Latvijas attīstībai” saraksta, grib komandēt kādreizējā “Smiltenes piena” vadītāja, tagad Smiltenes luterāņu draudzes priekšniece Gita Mūrniece.


Smiltene ir viens no pāris novadiem ārpus Pierīgas, kas spējis pierādīt savu dzīvesspēju, un nav iekļauts padomju laikā izveidoto rajonu robežās (to vēl spējis vienīgi Līvānu novads Latgalē). Smiltene “atņemta” no Valkas rajona nu lepni varēs pastāvēt pati par sevi ar 15 deputātiem, kuri tiks izvēlēti no 104 kandidātu skaita, kas apvienojušies sešos dažādos partiju sarakstos. Reģionālās reformas rezultātā Smiltenes novadam tiks pievienoti arī Raunas un Apes novadi.

Lai uzvarētu vēlēšanās, noteikti vajadzīga arī Dieva Tā Kunga labvēlība, un “Latvijas attīstībai” to izlūgties aicināta saraksta 1. numurs – bijusī “Smiltenes piena” vadītāja, tagad Smiltenes luterāņu draudzes priekšniece Gita Mūrniece, kuras labos darbus visnotaļ diskutabli par priekšvēlēšanu aģitācijas principu ievērošanu pamatīgi izreklamējis Baznīcas žurnāls “Svētdienas Rīts”. Loģiski, ka “Latvijas attīstībai” savā programmā nav aizmirsusi “savu” dievnamu: “Veicināsim kultūras pieminekļa Smiltenes baznīcas pieslēgšanu centrālās ūdensapgādes sistēmai”.

Uz vietām Smiltenes novada domē cer arī “Jaunā vienotība”, kuru uz uzvaru vedīs saraksta līdere – Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina. Sarakstā ir vēl vairāki pedagogi, un ne tikai – arī kāda visā Latvijā labi zināma skolotāja sieva. Tā ir vēstures maģistra, Raunas vidusskolas direktora Edgara Plētiena, kurš izpelnījās slavu visā valstī kā viens no novadpētniecībai veltītā dokumentālā TV raidījuma cikla “Tas notika šeit” pētnieks, laulātā draudzene, arī vēsturniece, Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena. Interesanti, ka Edgars Plētiens uz Raunu savulaik pārcēlās tādēļ, lai tur veidotu muzeju, kura grožus nu nodevis sievas rokās, bet pats palicis par vēstures skolotāju.

Muzejnieki un pedagogi ir arī “Progresīvo” sarakstā: Raunas vidusskolas direktora vietniece Justīna Buliņa un Smiltenes muzeja muzejpedagoģe Līga Krūmiņa-Krīgere. Savukārt sarakstu noslēdz tikko savu 18. dzimšanas dienu nosvinējusī skolniece Santa Vintere (vēl 18. jubileju šogad nosvinējuši jaunieši vēlēšanu sarakstos startē tikai Valkā, Kuldīgā un Jēkabpilī).

Nacionālās apvienības listes galvgalī ir pašreizējais Smiltenes novada mērs Edgars Avotiņš. Uz novada domi pretendē ari Jaunā konservatīvā partija (JKP), kā arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts.

Valmiera: Sirmā Burtnieka sirds, vientuļais mehātroniķis un aktieris uz Zemnieku savienības skatuves

foto: Rojs Maizītis
Dailes teātra aktieris Imants Strads no zemsaviešu saraksta kandidē uz vietu Valmieras novada domē.


Reģionālās reformas rezultātā Valmieras pilsēta zaudējusi republikāniskās nozīmes jeb valstspilsētas statusu, kurai pienākas sava pilsētas mērija, un nu tai nāksies sadzīvot vienā laivā ar “laukiem” – Beverīnas, Burtnieku, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadiem. Novads gana liels un uz 19 vietām tā domē sacentīsies 154 kandidāti no deviņiem sarakstiem.

Teju visi saraksti centušies piedāvāt kuplu kandidātu sarakstu, izņemot Latvijas Krievu savienību (LKS), kurā cēlā vientulībā startē “Valmieras stikla šķiedras” mehātronikas inženieris Aleksandrs Klapins. Partijas anketā Klapina amats gan norādīts neprecīzi, jo latviešu valodā mehāniku, elektroniku un datortehniku apvienojošo nozari dēvē par “mehatroniku”, bez garumzīmes. Bet, lai nu, krieviem ar tām latviešu garumzīmēm tikai galva sajaukta. Tāpat kā Jūrmalā arī Valmierā LKS grib saulītē celt padomju laikus, piemēram, atjaunojot 11 komunāru pieminekli un Valmieras muzejā izveidot sadaļu “Krievi Valmierā”.

Nepilnus vēlēšanu sarakstus Valmierā iesniegusi kustība "Par!" (11 kandidāti), kā arī “Saskaņa” un JKP (katra pa 16 kandidātiem). Paristi savu programmu iesāk ar vārdiem, ka viņi ir drosmīgi, un arī tās pēdējais teikums ir drosmīgs: “Valmieras tirgus katru dienu strādā ar jaunu elpu”. Drosmīgi savu programmu ar Raiņa vārdiem “Mēs būsim tik stipri, cik mūsu griba!” iesāk arī saskaņieši. Savukārt JKP galvenais vilcējspēks būs Saeimas deputāts Jānis Cielēns, kura pārstāvētās partijas novada priekšvēlēšanu programma iesākas teju ar maģiskiem buramvārdiem: “Valmieras novads – četru pilsētu novads ar SIRMO BURTNIEKU pašā sirdī”. Domājams, ka šajā gadījumā domāts Burtnieku ezers, nevis kāds latvju zintnieks.
 
Pārējās partijas piedāvā sarakstu ar maksimāli pieļaujamo kandidātu skaitu – 22. “Valmierai un Vidzemei” līderis ir pašreizējais Valmieras mērs Jānis Baiks. Sarakstā ir arī viņa pašreizējie kolēģi domē, kā arī bijušais Valmieras mērs, tagad Latvijas Meža īpašnieku biedrības padomes priekšsēdētājs Inesis Boķis. Tāpat “Valmierai un Vidzemei” savā sarakstā iekļāvusi lielāko kultūras, sporta un izklaides iestāžu vadītājus: Valmieras drāmas teātra valdes locekli Evitu Ašeradenu, Vidzemes Olimpiskā centra valdes priekšsēdētāju Arti Jansonu, Rūjienas kultūras un tūrisma centra vadītāju Gunu Ķiberi, Valmieras Kultūras centra direktoru Tomu Upneri un citus.

“Jauno Vienotību” uz uzvaru vedīs ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos, bijušais Saeimas deputāts Jānis Upenieks. Savukārt Nacionālās apvienības lokomotīve ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs. LZS cer, ka tās uzvaru kaldinās sarakstā ar pirmo numuru ierakstītais Mazasalcas mērs Harijs Rokpelnis, kam ar trešo numuru seko Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume. Kā slavenāko zemsaviešu listē var minēt Dailes teātra aktieri Imantu Stradu. Uz vietām Valmieras domē cer arī Zaļā partija, kuras sarakstā gan tik daudz slavenību vai politiķu kā konkurentiem nav.

Alūksne: dzimumu līdztiesība un “mierīgie” saraksti

foto: Publicitātes foto
Alūksnes novadā vēlēšanās startē visnotaļ mierīgi saraksti, jo tajā nav izteikti radikālu pretinieku.

Uz 15 deputātu vietām Alūksnes novada domē pretendē 102 kandidāti no sešiem sarakstiem. Vienīgi Nacionālā apvienībā nepiedāvā pilnu listi ar 18 maksimāli pieļaujamo deputātu kandidātu vārdiem, tās sarakstā tikai 12 kārotāji uz domnieka krēslu.

“Jaunās Vienotības” saraksta lokomotīves ir pašreizējais Alūksnes vicemērs Dzintars Adlers un Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa. Toties Vidzemes partijas un Latvijas Reģionu apvienība kopsaraksta līderis ir otrs novada vicemērs Aivars Fomins. Savukārt novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uz pārvēlēšanu cer no ZZS saraksta. 

Tāpat uz vietām Alūksnes novada domē cer arī “Latvijas attīstībai” un JKP. Konservatīvo saraksts ievērību pelna ar to, ka tajā neierasti Latvijai kopumā ir uz pusi vairāk sieviešu nekā vīriešu – seši vīrieši un 12 sievietes. Un arī kopumā Alūksnes novads tur dzimuma līdztiesības kanti: novadā 51% deputāta kandidātu ir vīrieši, bet 49% - sieviešu (valstī kopumā attiecīgi - 61,4% un 38.6%).

Kopumā var uzskatīt, ka Alūksnes pusē vēlēšanu saraksti ir diezgan “mierīgi”, jo nav izteikti radikālas opozīcijas, piemēram, no kreisās frontes jeb tā dēvēto krievvalodīgo elektorāta puses.