foto: Mārtiņš Ziders
90. gadu metodes mūsdienās: Latvijā arvien krājas neatklātas, brutālas slepkavības
Romāna Bezzubova nošaušana, diemžēl, ierindojas Latvijā neatklāto, pēdējos gados pastrādāto slepkavību sarakstā.
Sabiedrība
2021. gada 15. aprīlis, 06:16

90. gadu metodes mūsdienās: Latvijā arvien krājas neatklātas, brutālas slepkavības

Jauns.lv

Šonedēļ notikusī futbola aģenta Romāna Bezzubova nošaušana Purvciema mikrorajonā Rīgā gaišā dienas laikā papildina Latvijā notikušo, taču neatklāto slepkavību sarakstu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Ja Pāvela Rebenoka slepkavība liek uzdot daudzus jautājumus par motīviem un metodi, tad šķietami lielāka skaidrība ir 2018. gadā pastrādātās maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā.

Mārtiņš Bunkus tika nošauts tā gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem.

Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, ir saistīta ar slepkavību.

Tas, ja neskaita daudzus nopratinātos un vairākus desmitus ekspertīžu, faktiski arī ir viss.

30. maijā, apritēja divi gadi kopš zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības. Šobrīd publiski ir izskanējušas četras iespējamās versijas par nozieguma izdarīšanas iemesliem, no kurām trīs varētu būt uzskatāmas par vērā ņemamām.

Pirmā – “ABLV Bank” likvidācijas konteksts, tostarp varbūtējie mēģinājumi novērst informācijas publiskošanu par iespējamiem darījumiem ar noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļiem; otrā – SIA “Rego Trade” maksātnespējas procesa lieta, kurā ir figurējuši nozīmīgi piedziņas prasījumi pret uzņēmēju Mihailu Uļmanu; trešā un noslēdzošā – neapmierināto LAS “Trasta komercbankas” kreditoru versija, portālam Jauns.lv pavēstīja nodibinājuma “Martins Bunkus Justice Foundation” valdes loceklis Kristaps Bunkus.

Bunkus ģimenes locekļi, ņemot vērā pieejamo informāciju, kas tostarp ir nodota arī Valsts policijas rīcībā, uzskata, ka divas no nosauktajām versijām ir ticamākas un turklāt varētu būt arī saistītas.

“Slepkavības iemeslu meklēšanas vienādojums ir samērā vienkāršs, proti, nozieguma pasūtītājiem no M. Bunkus nogalināšanas bija jāredz ieguvums, kas būtu lielāks par risku tikt notvertiem un tiesātiem par slepkavību, nemaz nerunājot, ka šim ieguvumam bija jāatsver visi ar nozieguma izdarīšanu saistītie izdevumi. Tātad šim ieguvumam slepkavības pasūtītāju acīs bija jābūt ļoti nozīmīgam. Mūsuprāt, šāda mēroga ieguvums – vai nu ekonomisks vai kā iespēja slēpt citus noziegumus – var būt meklējams tikai lietās un jautājumos, kuros ir būtisks ekonomisks mērogs. Tādējādi zinot jautājumus, ar ko pēdējo gadu laikā nodarbojās M. Bunkus, uzskatām, ka iespējamas ir šīs trīs versijas,” skaidroja K. Bunkus, nogalinātā M. Bunkus brālis.

Pie Brāļu kapiem nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

gallery icon
46

Lai nodrošinātu netraucētu izmeklēšanas gaitu, šobrīd gan plašāku informāciju par minētajām nozieguma versijām neviens nesniedz. Kopš skaļās slepkavības ir pagājuši divi gadi. Aizdomās turamo joprojām nav.

Vēl pirms gada policija ziņoja, ka ir izvērsusi plašu starptautisko sadarbību, kas ietver informācijas apmaiņu un tiesiskās palīdzības lūgumus.

Informācijas apmaiņa notiek ar piecām ES dalībvalstīm un trīs NVS dalībvalstīm. Valstu nosaukumi netiek atklāti.

NVS patlaban darbojas bijušās padomju republikas - Baltkrievija, Krievija, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Starptautiskajā sadarbībā tiek izmantoti starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas "Interpols" un Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras "Eiropols" kanāli.

Kopš slepkavības policija nopratinājusi vairāk nekā 150 lieciniekus un aptaujājusi vairāk nekā 200 personas. Tāpat lietā tika nozīmētas vairāk nekā 20 ekspertīzes.

Nākamā lapa: Nogalina, sitot ar koka dēli