Sociologs norāda, ka daudzi būtu gatavi strādāt par "nemotivējošo" 2400 eiro algu

Tā viņš izteicies RīgaTV 24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Agrāk to sauca par bizantismu, kas nāk no austrumiem un saistās ar Krieviju, kas ir šķiru vai kārtu dalīšana. Latvijā tas ir ļoti ievazāts. Klausos jauno Rīgas mēru, kurš saka, ka jaunajam Rīgas domes izpilddirektoram oficiālā alga būs ap 2400 eiro, plus viņam tādā pašā apmērā maksās vēl arī piemaksu, kas kopā ir ievērojama summa. Vēl viņš būs valsts kapitālsabiedrības padomes loceklis, kas, acīmredzot, arī nav bezmaksas darbs. Ja būtu brīvs konkurss, atrastos ļoti daudz cilvēku, kas būtu ar mieru strādāt par vienu standarta atalgojumu, kas ir šie 2400 eiro," viņš pauž.

Sociologs uzskata, ka pie mums ir ievazāti un pastāv tā dēvētie "neaizvietojamie cilvēki", kas bieži vien ir ar kaut kādām saitēm saistīti ar tiem, kas pieņem lēmumu par viņu ielikšanu tajā vai citā amatā. Pēc viņa domām šī sistēma aktīvi strādā un līdz šim to neviens nav mēģinājis izskaust.

"Es domāju, ka pēdējos gados šī sistēma ir uzņēmusi apgriezienus. Tā attīstās daudz straujāk nekā tas bija 2010.gadā," sacīja Freimanis.

2438 eiro alga neesot pārāk motivējoša

SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs, partijas "Vienotības" biedrs Jānis Lange pēc kļūšanas par Rīgas izpilddirektoru papildus 2438 eiro lielajai izpilddirektora algai saņems arī tikpat lielu piemaksu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atklāja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš norādīja, ka galvaspilsētas pašvaldības izpilddirektora atalgojums - 2438 eiro - "nav pārāk motivējošs", taču likums atļauj tiem darbiniekiem, kas pilda stratēģisku funkciju, piemēram, uzrauga kapitālsabiedrības, maksāt 100% piemaksu. "Jau tagad varu pateikt, ka to mēs pilnīgi noteikti darīsim," apliecināja Rīgas mērs.

Viņš pauda viedokli, ka būtu jāmaina vienotās atlīdzības likums, lai domes izpilddirektora pamatalga būtu motivējošāka. Attiecīgs likuma izmaiņu projekts jau ir sagatavots, taču tā virzība patlaban nenotiek, un, visticamāk, Covid-19 pandēmijas laikā arī nenotiks, sacīja Staķis.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka Lange pēc kļūšanas par Rīgas pašvaldības izpilddirektoru varēs saglabāt savu amatu arī VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomē, ja šādu amatu apvienošanu atļaus gan Rīgas dome, gan Satiksmes ministrija. "Tas ir iespējams, ja viņš ir padomes loceklis, jo padome parasti sanāk ne biežāk kā reizi mēnesī, ja nav vajadzības sanākt biežāk, līdz ar to tie ir apvienojami amati," skaidroja Rīgas mērs.

Kas ir Jānis Lange?

Rīgas pilsētas izpilddirektora amatam konkursa komisija virzīs LVC valdes priekšsēdētāju Langi.

2013.gada pašvaldību vēlēšanās Lange tika ievēlēts Jelgavas domē no partijas "Vienotība" saraksta.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Lange 2002.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, bet 2004.gadā Latvijas Universitāte maģistra grādu vadības teorijā.

Viņš arī papildinājis savu izglītību citās augstākajās izglītības iestādēs.

2013.gadā Lange kļuva par LVC valdes priekšsēdētāju. Kopš 2018.gada Lange ir valsts LDz padomes priekšsēdētājs.

Kā liecina Langes amatpersonas deklarācija, 2020.gadā viņš no LDz kā padomes priekšsēdētājs saņēmis algu 29 448 eiro, bet kā LVC valdes priekšsēdētājs - 74 644 eiro.

Jāatgādina, ka Rīgas dome pērn 2.decembrī nolēma atbrīvot no amata Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāju Ivetu Zalpēteri. Zalpētere jau agrāk paziņoja, ka personīgu apsvērumu dēļ nolēmusi atstāt amatu un vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar Rīgas domi.

Pēc tam tika rīkots konkurss uz Rīgas pašvaldības izpilddirektora amatu. Konkursā kopumā saņemti 37 pretendentu pieteikumi.

Kandidātu atlasei piesaistītais augstākā līmeņa vadītāju atlases uzņēmums SIA "Pedersen & Partners" veica tehnisko darbu - apkopoja saņemto informāciju un pārbaudīja kandidātu atbilstību minimālajām prasībām.