Interesants vaļasprieks: skrundeniece Astra tuvojas 1000 sakrātiem uzpirksteņiem
Enerģiskā skrundeniece, pensionāre Astra Andersone 16 gadu laikā sakrājusi 784 uzpirksteņus, kas atceļojuši gan no tālām valstīm, gan iemantoti mūsu pašu Latvijā, un apņēmusies kolekciju papildināt līdz apaļam tūkstotim.
Lielākā daļa ir draugu un kolēģu no ceļojumiem atvestie piņģeroti, tāpat Astras trīs bērni neaizmirst par aizvien jauniem suvenīriem mammai, kurai uzpirksteņu krāšana kļuvusi par patīkamu azartu.
Esmu taču skrodera mazmeita!
“Esmu skrundeniece kopš 2003. gada, tagad dzīvoju sava vectēva, pēc profesijas skrodera, 1936. gadā pirktajā mājā. Atceros, uzpirksteņi saimniecībā vienmēr bijuši, jo kādreiz daudz šuva un lāpīja. Tagad to vairs nedara – viss nopērkams gatavs,” "Kas Jauns Avīzei" teic Astras kundze.
Sākumā gan viņa uzpirksteņiem lielu vērību neveltīja, bet viss mainījās 2005. gadā, kad aizbrauca apciemot dēlu Uģi Anglijā, Mančestrā. “Pabijām arī Edinburgā Skotijā, bet nebiju aizvien atradusi piemērotus suvenīrus, ko atvest mājās. Tad ieraudzīju uzpirksteni, un man nāca apskaidrība – esmu taču skrodera mazmeita! Tā arī kolekcija iesākās ar skotu piņģerotu,” atceras Astra.
Vēlāk arī viņa devās uz Mančestru pastrādāt par apkopēju, jo pilsētā būvēja Hiltona viesnīcu – bija darbs, un varēja nopelnīt. Toreiz nopirkusi nākamo uzpirksteni kā apliecinājumu, ka apmeklējusi šo pilsētu.
No pasaules malu malām
“Vienubrīd mana meita Jolanta, kura arī dzīvo Mančestrā, teica: “Zini, mamma, viens anglis pārvācas dzīvot uz citu dzīvesvietu, un viņam ir uzpirksteņu kolekcija. Trīs plauktiņi pilni.”” Es teicu: “Jā, ņemu!” Radās liela aizrautība, katrs uzpirkstenis ir citāds, un tie ir ļoti interesanti. 2005. gadā man bija 280 uzpirksteņu, tagad ir 784,” priecājas skrundeniece.
Kolekcijā ir uzpirksteņi no Ēģiptes, Turcijas, Vācijas, Ālandu salām, Lietuvas, Portugāles, Maltas, Kipras, Norvēģijas, Itālijas, Maljorkas, ASV, Krievijas un daudzām citām pasaules malām. Latvijā ražotu gan maz – no Rīgas, Aglonas, Pāvilostas. Gadoties arī, ka gada laikā kolekcija neiegūst nevienu jaunumu, turklāt pandēmijas laikā nekur nevar aizbraukt, tomēr pērn krājums negaidīti papildināts Skrundas krāmu tirdziņā, kur uzieti 40 interesanti uzpirksteņi.
Pat no tīra zelta un sudraba
“Es, kā jau skrodera mazmeitai pienākas, esmu arī savulaik šuvusi. Kad man bija 18 gadu, sev kleitu varēju uzšūt. Tagad gan to negribu vairs darīt – visu var nopirkt veikalos, tā sanāk ātrāk. Šūšana nav mans aicinājums,” atzīst Andersones kundze.
Kolekcijas uzpirksteņi vairāk ir kā suvenīri, jo, piemēram, keramiskos nemaz nevar izmantot šūšanā. Viens pat ir no tīra sudraba, ar visu provi, ir arī apsudraboti pirkstu sargātāji. Angļi tirgojuši pat zelta uzpirksteņus, tomēr Astrai negribējies par tādu izdot 300 eiro. Pēc tam gan domājusi –
varēja taču nopirkt, nauda būtu sanākusi, un diez vai atkal tāda izdevība būs.
“Zinu senu lietu mīļotājus, kuri meklē kaut ko savām interesēm atbilstošu. Tad nu arī man kaut kas uzrodas – vecākie uzpirksteņi ir no 16., 17. gadsimta, savulaik izrakti no zemes,” atklāj Astra.
Kolekcijas lepnumi
Lielākoties gan uzpirksteņi nav ļoti dārgi, piemēram, Skotijā pirktais maksājis apmēram divas mārciņas. Astra lepojas ar uzpirksteņiem, kurus rotā britu karaļnama pārstāvju attēli – karaliene Elizabete II, princis Filips, princese Diāna un princis Čārlzs. Mīļš ir piņģerots no Mančestras – ar biti, šīs pilsētas simbolu.
Kolekcijā ir arī uzpirksteņi ar Anglijā uzņemtās filmas Džeina Eira sešiem tēliem un ar parunām angļu valodā. Ir marta, aprīļa un novembra piņģeroti, pārējie deviņi mēneši vēl nav sameklēti. Ir ar ārstniecības augu tēmu – angļiem tie ir lielā cieņā. Materiāli, no kā darināti uzpirksteņi, ir ļoti dažādi – stikls, kauls, sudrabs, misiņš, nerūsējošais tērauds, plastmasa, keramika, pat diegi.
Iedzersim pa piņģerotam!
Kolekcionāre iedziļinājusies arī vēsturē: “Zināt, kā cēlies teiciens: “Iedzersim pa piņģerotam!”? Tas radies Anglijā, jo ļoti stipru alkoholu mērīja piņģerotā, izdzēra un tad zināja, cik tas spēcīgs. Mednieki arī mērīja šaujampulveri piņģerotos. Anglijā skolotājiem bijis piņģerots pirkstā, un viņi piegāja pie skolnieka, kurš neklausīja, uzsita ar to pa galvu audzināšanas nolūkos. 1880. gadā anglis Čārlzs Horners izdomāja stingrāku uzpirksteni – ar tērauda serdi, no ārpuses sudrabotu. Napoleona karu laikā no 1812. līdz 1815. gadam Anglijā zelta, sudraba un apsudrabotos uzpirksteņus vāca ziedojumos. Nezinu, vai tos pārstrādāja, bet tie tika ziedoti valstij. Kanādā, Toronto, deviņu pēdu augstumā ir skulptūra, veltīta uzpirkstenim – internetā redzēju.”
Turēs līdz tūkstotim
“Latvijā uzpirksteņus vēl kolekcionē jelgavnieks Dainis Matīss, bet man nav ar viņu kontaktu. Viņš ir bijušais jūrnieks, izbraukājis visu pasauli un tā veidojis savu uzpirksteņu kolekciju. Viņam notikušas arī izstādes, kur apskatāmas brīnumainas lietas,” zina teikt skrundeniece.
Arī Astrai bijusi vēlme Aizputē vai Kuldīgā sarīkot uzpirksteņu izstādi, bet tad vajadzīgas īpašas vitrīnas. Tad nu šai idejai viņa nav piekritusi, bet skapīšus, kur mājās glabājas uzpirksteņi, dēls atvedis no Anglijas. Uzpirksteņi nemaz tik ļoti putekļus nepievelk, paretam, protams, jānotīra, bet vairāk jākopj koka plauktiņi.
“Domāju, ka es turēšu līdz 1000 piņģerotiem! Ja Dievs dos veselību, nepiemetīsies Covid-19, tad turēšu,” smej skrundeniece. “Bērni un mazbērni atbalsta manu aizraušanos. Brīžiem gan saka – kam man to visu vajagot, bet pēc tam paši, kad kaut kur pabijuši, atved man atkal jaunu piņģerotu.”
