Šodien kristīgā pasaule atzīmē Lielo Piektdienu

Šodien, Lielajā Piektdienā, baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek nodzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas.

Lielā Piektdiena - ciešanu laiks - ir nešķirami saistīta ar krustu. Krustā sistais Jēzus ir cilvēku vardarbības upuris. Viņa asiņainajam nāves sodam vajadzēja iedarboties atbaidoši un parādīt cilvēkiem Jēzus "bezspēcību", kurš palīdzēja citiem, bet pats sev palīdzēt nespēja.

Priekšstats par to, ka Dieva dēls ir miris pie krusta, Jēzus laikabiedriem šķitis neiespējams, jo krusta nāve bijis kaunpilns nāves veids. Izglītotie romieši uzskatījuši krustu par kaut ko tik atbaidošu, ka tas ir jātur tālu ne tikai no romiešu pilsoņu miesas, bet arī acīm. Estētiem tas patiešām neesot bijis skaists skats.

Ļoti daudz cilvēku no kristietības gaida dzīvi bez ciešanām un visu ilgu un vajadzību piepildījumu, viņi izvairās no krusta. Taču Lieldienas neesot iedomājamas bez Lielās Piektdienas, kad Jēzus iet citu ceļu, un šis ceļš nevar palikt bez ciešanām, tās ir visa centrā.

Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem - ticīgajiem un neticīgajiem. Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas tēls pie krusta. Pēc tam seko Svētās Komūnijas rīts un procesija ar Vissvētāko Sakramentu uz "Kristus kapa" altāri.

Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi. Ticīgajiem šajā dienā ir jāievēro stingrs gavēnis.

Lielajai Piektdienai veltīti dievkalpojumi šogad norisināsies attālināti, ņemot vērā, ka Ministru kabinets lēmis par ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim. Tas nozīmē, ka Lieldienas sagaidīs vēl rēķinoties ar zināmajiem pulcēšanās ierobežojumiem un piesardzības pasākumiem.