Politiķis: Latvija pārstrādātajā pieteikumā uz ES Atveseļošanas plāna līdzekļiem varētu pretendēt uz lielāku atbalsta summu
foto: Paula Čurkste/LETA
Zīle zināja teikt, ka pārstrādātajā projektā Latvija pretendēšot uz aptuveni 1,8 miljardiem eiro.
Politika

Politiķis: Latvija pārstrādātajā pieteikumā uz ES Atveseļošanas plāna līdzekļiem varētu pretendēt uz lielāku atbalsta summu

Jauns.lv / LETA

Sagaidāms, ka Latvija pārstrādātajā pieteikumā uz Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna līdzekļiem pretendēs uz lielāku atbalsta summu, šorīt intervijā TV3 stāstīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).

Politiķis: Latvija pārstrādātajā pieteikumā uz ES ...

Politiķis savulaik izteica kritiku Finanšu ministrijai (FM), ka tā pieteikumā pretendējusi tikai uz 70% no pieejamās naudas jeb aptuveni 1,65 no nepilniem 2 miljardiem eiro.

Zīle zināja teikt, ka pārstrādātajā projektā Latvija pretendēšot uz aptuveni 1,8 miljardiem eiro.

Eiroparlamenta deputāts atzīmēja, ka Latvijas pārstrādātā pieteikuma izstrādē vēl ir jāiegulda daudz darba, tas jāsaskaņo ar Eiropas struktūrām, lai uz vasaru gaidītu kādas pirmās līdzekļu izmaksas.

No ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz 2 miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc FM sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka sarunas ar EK noritēs līdz marta beigām, bet valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Ministrijā prognozēja, ka būtiskākais strīdus ābols sarunās ar EK nebūs tik daudz par investīciju sadaļu, cik Latvijas iecerēto reformu sadaļu.