Pusaudzis izgāja pa durvīm un pazuda
Ik pa brīdim izskan ziņas par pazudušiem cilvēkiem, tostarp bērniem un jauniešiem. Portāls Jauns.lv noskaidroja, ka pārsvarā pazūd tā dēvētie pastāvīgie klaiņotāji. Ļoti bieži tie ir bērni no sociālās aprūpes namiem, bērnunamiem un nelabvēlīgām ģimenēm. Policijā uzsvēra, ka ļoti nopietni attiecas pret katru pazušanas gadījumu, īpaši, ja ir pazudis bērns.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska Jauns.lv pastāstīja, ka situācija šajā jomā ir līdzīga katru gadu. "Tendences gadu no gada ir visai līdzīgas. Policija informāciju par bezvēsts pazudušiem cilvēkiem saņem ik dienu.
Protams, ka absolūtā vairākumā gadījumu pret personu nav vērsts noziedzīgs nodarījums. Ir ļoti mazs procents to, pret kuriem ir vērsts noziedzīgs nodarījums. Visbiežāk personas atrodas, un mazāks skaits gadījumu ir tāds, kad ir noticis nelaimes gadījums."
Pastāvīgie klaiņotāji
Runājot par bērniem un īpaši jauniešiem, Gžibovska atzina, ka Latvijai raksturīgi pastāvīgie klaiņotāji.
"Ļoti bieži policija saņem informāciju par personām, kas jau ir pazudušas vairākas reizes.
Taču, protams, tāpēc vien, ka pusaudzis klaiņo, nav tā, ka policija viņu nemeklētu. Ir svarīgi pārbaudīt, vai nav noticis noziedzīgs nodarījums un vai ar personu viss ir kārtībā." Pastāvīgie klaiņotāji visbiežāk ir 14-16 gadu vecumā.
Nepatiess, bet spēcīgs mīts
"Sabiedrībā ir mīts, ka it kā ir jāpaiet kādam stundu vai pat dienu skaitam, lai policija sāktu personu meklēt, taču mēs vēlamies uzsvērt, ka tā noteikti nav. Policija nekavējoties sāk meklēt cilvēku, kad saņem informāciju par viņa pazušanu.
Šādos gadījumos ir svarīgi rīkoties nekavējoties. Jo ātrāk paziņo, jo ātrāk var sākt meklēt, jo lielākas iespējas atrast cilvēku sveiku un veselu," policijas pārstāve uzsvēra.
Visvairāk pazudušo cilvēku ir Rīgā, jo galvaspilsētā dzīvo visvairāk iedzīvotāju, līdz ar to gan noziedzīgā vide ir plašāka, gan dažādu notikumu skaits ir lielāks.
Ne par visiem pazudušajiem ziņo medijiem
Viņa arī uzsvēra, ka ne par visiem pazudušajiem policija ziņo publiski. "To izlemj izmeklētājs, vērtējot katru gadījumu individuāli, vai konkrētajā brīdī tas [publiska informācijas paziņošana sabiedrībai] nesīs labumu. Meklēšanas metodes ir dažādas, un ir dažāds laiks, kurā personu atrodas.
Ja runa ir par pusaudžiem, tad bieži viņi aiziet paballēties un tad nākamajā dienā vai pēc pāris dienām atnāk mājās paši. Bet, protams, vecāki ir uztraukušies un ziņojuši policijai, kas arī ir pareizi, lai policija varētu ātri pārbaudīt, vai ar personu nav noticis kāds noziedzīgs nodarījums un vai tā ir sveika un vesela."
Izvērtē, vai bērnam nav nelabvēlīga situācija
Runājot par vecāku un pusaudžu atbildību pazušanas un klaiņošanas gadījumos, Gžibovska atzina, ka katru gadījumu policija vērtē individuāli. Speciālisti izvērtē pusaudža motivāciju, kāpēc viņš aizgājis no mājām, un to, vai ģimenē nav nelabvēlīga situācija.
Ja atklājas nelabvēlīgi apstākļi, tad policija par to informē Bāriņtiesu. Vecākus var saukt pie atbildības, taču policijas pārstāve uzsvēra, ka policijas galvenais mērķis nav sodīt.
Policijai zināmi gadījumi, kad bērni mēdz aiziet no mājām arī labvēlīgās ģimenēs. Tas parasti notiek pēc strīdiem un domstarpībām.
Pusaudžu vecums jau tā nav īpaši viegls, un, ja vēl gadās kāds nopietns strīds, tad jaunietis var izdomāt uz laiku atstāt mājas.
Mazs, nepieskatīts bērniņš aiziet no mājām
Vecākiem var nākties atbildēt arī tad, ja mazs bērns nav pieskatīts, kādēļ viņš ir aizgājis kaut kur un ir noticis negadījums. Par laimi, nav bieži gadījumi, kad pazūd mazi bērni.
Gžibovska atzina, ka bieži vien pazudušo cilvēku, tostarp mazu bērnu, atrašanā liela nozīme ir sabiedrības iesaistei. Nereti apkārtējie cilvēki sniedz svarīgu informāciju un palīdz atrast pazudušos.
"Ja ir pazudis mazāks bērns, tad iedzīvotāji bieži vien vairāk reaģē."
Pirms kāda laika mediji ziņoja par bērnu, kurš bija aizbraucis ar vilcienu no Imantas uz Jūrmalu. "Nākamajā rītā zēnu atrada strādnieki, kas tobrīd darbojās pie Priedaines dzelzceļa stacijas. Viņi bija pamanījuši šo Valsts policijas izsūtīto paziņojumu. Bieži vien cilvēki ne tikai ziņo par atrašanās vietu, bet arī zvana un saka, ka, piemēram, pazīst šo cilvēku, un jautā, vai viņi var kā palīdzēt."
Var izmantot arī armijas helikopteru
Runājot par pazudušo cilvēku meklēšanas metodēm, policijas pārstāve atklāja, ka speciālisti pārbauda personas paziņu loku, ikdienas maršrutu. Noskaidro pēc iespējas vairāk informācijas, kur persona varētu būt.
Bieži vien policijai palīdz nevalstiskā organizācija "bezvēsts.lv". Atsevišķos gadījumos var piesaistīt armijas palīdzību, piemēram, armijas helikopteru. Visbiežāk to dara, ja cilvēks pazūd mežā.
Visbiežāk pazūd sēņotāji un ogotāji
Kopumā bezvēsts pazudušo cilvēku visvairāk ir sēņu un ogu sezonā: vasarā un rudenī. "Tad mēs ļoti bieži saņemam informāciju par cilvēkiem, kas ir apmaldījušies mežā." Tāpēc policijas pārstāve atgādināja, ka jābūt ļoti uzmanīgiem, dodoties mežā. Īpaša piesardzība jāievēro vecākiem cilvēkiem, kuriem ir veselības problēmas. Viņiem nekādā gadījumā nevajadzētu doties mežā vieniem pašiem.
Ja tomēr viņi dodas uz mežu, tad noteikti jāņem līdzi pilnībā uzlādēts telefons, siltākas un lietus necaurlaidīgas drēbes, ūdens pudele un uzkodas. Vēl noteikti vajadzētu pateikt apkārtējiem cilvēkiem, uz kurieni plānots doties. "Nevajadzētu darīt tā, ka cilvēks viens pats aiziet kaut kur un nepasaka nevienam. Beigās vēl izrādās, ka apmaldās un telefons ir pilnībā izlādējies."
