Sniega dēļ zemsedzē un augsnē ziemojošie kaitēkļi būs pārziemojuši veiksmīgi
Zemsedzē un augsnē ziemojošie kaitēkļi būs pārziemojuši veiksmīgi, atzina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
"Sniegotā ziemā kaitēkļi, kas ziemo zemsedzē un augsnē zem sniega segas, pat ļoti zemās temperatūrās bojā neaiziet, jo sniegs tos no letālas aukstuma iedarbības pasargā. Pagājusī ziema visā Latvijas teritorijā bija ar sniega segu, līdz ar to zemsedzē un augsnē ziemojošie kaitēkļi būs veiksmīgi pārziemojuši," stāstīja Lestlande.
Viņa skaidroja, ka izplatīts ir mīts, ka aukstā ziemā sala ietekmē kaitēkļi aiziet bojā, bet bezsala ziemā nē, un pēc tādas ziemas iespējams gatavoties kaitēkļu masveida uzbrukumiem.
"Praksē tas diemžēl nepierādās. Lai vairums kaitēkļu ziemā aizietu bojā, vismaz trīs nedēļu garumā būtu nepieciešams kailsals ar -20 grādu temperatūru un zemāku," uzsvēra Lestlande.
Tāpat viņa klāstīja, ka šā gada janvārī un februārī bija vairāki sala periodi, vietām ar diezgan zemām temperatūrām, kas, iespējams, atstāja ietekmi uz tiem kaitēkļiem, kuri ziemo koku un krūmu vainagos - daļa no tiem sala ietekmē varētu būt gājuši bojā.
"Būtiski atcerēties, ka daba vienmēr parūpējas par rezervēm - līdz ar to nekad visa kaitēkļu populācija bojā neaiziet," piebilda Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka ietekmi uz kaitēkļu attīstību, un arī to tālāko izplatību sezonā, vistiešāk ietekmēs pavasaris.
"Patlaban izskatās, ka aprīlis būs tas mēnesis, kas šajā sezonā noteiks virzību kaitēkļu attīstībai. Vēss un lietains laiks, kas var turpināties arī maijā, kavēs kaitēkļu attīstību, bet augiem tas īpaši nekaitēs, tie attīstīsies normāli un kaitēkļu ietekme būs maznozīmīga," prognozēja Lestlande. Tāpat viņa norādīja, ja aprīlis būs sauss un silts, kaitēkļi iznāks no ziemošanas vietām un attīstīsies strauji, augu agrās attīstības stadijā tiem nodarot būtiskus bojājumus.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
