"Pandēmijai ir ietekme uz sabiedrības garīgo veselību", atklāj "Skalbes", kur dubultojies krīžu zvanu apjoms
Kopš 1.februāra, kad krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes" bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 67 222 922, kas nodrošina plašāku operatīvo psiholoģisko atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, sāka darboties ar papildu jaudu, zvanu skaits uz to ir dubultojies, informēja centra Psiholoģiskās pirmās palīdzības sniegšanas projekta vadītāja Astra Ozola.
Pateicoties Veselības ministrijas (VM) atbalstam, atbalsta tālrunim tika piesaistīti psihologi un īpaši apmācīti krīzes konsultanti, kuri zvanus turpina pieņemt visu diennakti. Ozola atzīmēja, ka šo iespēju patlaban daudz vairāk sākuši izmantot vīrieši, turklāt diezgan daudziem iedzīvotājiem notikusi viņu pirmā komunikācija ar psihologu.
Ozola atzīmēja, ka jau pirmajā mēnesī pēc VM finansējuma piešķiršanas notikušas būtiskas pārmaiņas, un, salīdzinot krīžu tālruņa aktuālo statistiku ar datiem par 2020.gadu, secināms, ka konsultāciju skaits ir dubultojies. Šī gada februārī "Skalbes" krīžu tālruņa konsultanti ir saņēmuši 1196 zvanus, no kuriem 896 zvani ir tieši krīzes konsultācijas (psiholoģiskā atbalsta sniegšana). Savukārt, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, ir vērojams zvanu pieaugums par 40%.
Februārī projekta psihologi ir snieguši 234 konsultācijas, un daudziem iedzīvotājiem tā ir bijusi pirmā pieredze sadarbībai ar psihologu, apkopojusi Ozola. Viņa skaidroja, ka ikvienam klientam ir iespēja saņemt līdz desmit attālinātām psihologa konsultācijām.
"Mēs likumsakarīgi plānojām pieaugumu, tomēr reālais pieprasījums izrādījās vēl lielāks nekā mēs gaidījām. Tas liecina, ka garīgā veselība ir ļoti aktuāla tēma šajos Covid-19 apstākļos. Piešķirtais finansējums arī deva mums iespēju īstenot plašāku sabiedrības informēšanas kampaņu, un tas ir devis acīmredzamu rezultātu," komentēja Ozola, uzsverot, ka noslodze konsultantiem ir ļoti liela.
Kā liecina dati, kopumā vīrieši ir zvanījuši salīdzinoši mazāk - 36% no visiem zvaniem, un 64% no kopējā zvanu skaita zvanījušas sievietes. Tomēr tendence kopumā ir vispārēji pozitīva, turklāt tieši vīrieši zvana arvien biežāk. Salīdzinot ar 2019.gadu, vīriešu īpatsvars no visiem klientiem ir pieaudzis par 44%.
Vidēji viena saruna ilgst 20 minūtes, taču detalizētāk sarunas ilgums var svārstīties no dažām minūtēm informatīva zvana gadījumā līdz pat 45 minūtēm psiholoģiska atbalsta sniegšanas gadījumā, bet atsevišķos gadījumos arī ilgāk.
Ozola skaidro, ka "sarunas gaitā krīžu konsultants palīdz zvanītājam atbrīvot spēcīgās emocijas un strukturēt smagās pārdomas, kā rezultātā klientam ir skaidrāks, sakārtotāks un mierīgāks skats uz savu situāciju". Pēc viņas vārdiem, saruna arī ļauj ieraudzīt potenciālo risinājumu situācijai vai paskatīties uz to no jauna, kas palīdz zvanītājam pieņemt sev svarīgus lēmumus.
Visvairāk zvanu ienāk no deviņiem rītā līdz pat pusnaktij, kad zvanu daudzums sāk kristies. Naktīs ir sastopama cita tendence - tie zvani ir par īpaši akūtām krīzes situācijām. Tāpat naktīs biežāk ienāk zvani par pašnāvības domām, smagas vardarbības gadījumiem un citām īpaši intensīvām un akūtām situācijām.
Nakts sarunas arī ir garākas, norāda Ozola, skaidrojot, ka zvanītājam nepieciešams vairāk laika, lai pilnvērtīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu.
Saņemto zvanu statistika liecina, ka cilvēki biežāk piedzīvo finanšu grūtības, psihiskās veselības problēmas vai saasinājumus esošajām saslimšanām, kā arī vardarbības problēmas. Bieži sarunā var konstatēt vientulību, kā arī problēmas attiecībās ar bērniem, palīdzības sniegšanas institūcijām, radiniekiem un partnerattiecībās, kas visbiežāk izpaužas kā apjukums, izmisums, satraukums un nemiers, citos gadījumos kā nomākts, depresīvs stāvoklis, arī pārdomas par pašnāvību.
Bieži tiek runāts arī par alkohola atkarību, kā arī fizisku un emocionālu vardarbību. Vairākas personas sevi identificējušas kā varmākas un konsultējas par iespējām mainīt savu uzvedību.
"Nepārprotami jau tagad ir skaidrs, ka pandēmijai un izrietošajiem ierobežojumiem un sekām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības garīgo veselību," secinājusi Ozola. Viņa tostarp prognozē, ka pandēmijas radītā pieredze saglabāsies arī turpmāk, un psiholoģiskā atbalsta nepieciešamība turpinās augt.
"Pieprasījums ir strauji un nozīmīgi audzis, tomēr objektīvi un kvalitatīvi izvērtēt situāciju varēsim vien pēc garāka darba perioda, piemēram, pēc diviem vai trim mēnešiem," norāda biedrības pārstāve.
Zvanot uz atbalsta tālruni 67 222 922 jebkurā diennakts laikā, ikviens iedzīvotājs, kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts, var saņemt anonīmu pirmo psiholoģisko palīdzību. Konsultācijas nodrošina īpaši apmācīti speciālisti ar pieredzi konsultēšanā krīzes situācijās. Sarunas gaitā konsultants zvanītājam sniedz pirmo psiholoģisko palīdzību, tostarp saistībā ar apgrūtinājumiem ikdienas sadzīvē, kas radušies ārkārtas situācijas rezultātā.
