Revīzija RD Īpašuma departamentā: konstatē gadiem nenovērstus trūkumus un nepilnības
Valsts kontrole (VK) Rīgas domes Īpašuma departamentā konstatējusi vairāk nekā 10 gadus nenovērstus trūkumus un nepilnības pašvaldības īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Kā norādīts VK ziņojumā, pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldības modelis izveidojies vēsturiski pirms vairākiem gadu desmitiem un nav veikts visaptverošs vērtējums, vai vēsturiskā situācija un prasības pret izveidoto pārvaldības modeli atbilst mūsdienu nepieciešamībai.
Rezultātā pašvaldības rīcībā nav visaptverošas, aktuālas un salīdzināmas informācijas un datu par esošo situāciju.
Datubāzē ēkas, kas neeksistē
Pašvaldības funkciju izpildei nekustamo īpašumu saraksti izveidoti pirms 12 gadiem 2009.gadā. VK norāda, ka īpašuma funkcionalitātes izvērtējums netiek veikts 57% pašvaldības nekustamo īpašumu un tas nav nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai.
Pēc VK sniegtās informācijas, pašvaldības nekustamā īpašuma uzskaites datubāzē ir iekļautas ēkas, kuras apsekošanas laikā revidenti dabā nemaz neatrada - Lizuma ielā 12 dzīvojamās ēkas vietā ir kapu teritorija, savukārt uzskaitē minētā pārvaldes iestādes ēka Tālavas gatvē 15 un garāža Brīvības gatvē 356G dabā nemaz nepastāv.
Bez pamatojuma iegādātas dzīvojamās ēkas citās pašvaldībās
Kā norāda VK, dzīvojamā fonda attīstīšana ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas esot veikta šauras sabiedrības grupas interesēs un radījusi situāciju, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem citu novadu pašvaldības atbilstoši iedzīvotāju deklarētajai dzīvesvietai.
Pašvaldība bez detalizēta pamatojuma iegādājas dzīvojamās ēkas citās pašvaldībās. Dzīvojamo māju iegāde pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai tika pamatota ar nepieciešamību paātrināt iedzīvotāju izmitināšanas procesu un mazināt dzīvokļu rindu.
Konkursa nosacījumi neparedzēja to, ka nekustamajam īpašumam jāatrodas tikai Rīgas pilsētas teritorijā, un iekļāva visu kādreizējo Rīgas rajonu.
Pašvaldība 2008.gadā pieņēma lēmumu atļaut SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" iegādāties ēkas, taču tikai viena no tām atrodas Rīgā, savukārt parējās ēkas tika nopirktas ārpus Rīgas - Siguldā, Ādažos, Baldonē, Olainē, un Ropažu novadā.
Turklāt pašvaldība nav iegādājusies ekonomiskās klases dzīvokļus. Piemēram, pašvaldība iegādājusies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Siguldā, Strēlnieku ielā 84, kurā pārsvarā ir iekļauti dzīvokļi ar dzīvojamo platību virs 52 kvadrātmetriem.
Ēka nopirkta, lai gan dzīvojamo māju iegādes nosacījumi bija, ka ne mazāk kā 80% no kopējā iegādāto dzīvokļu skaita jābūt vienas istabas un divu istabu dzīvokļiem un daudzstāvu dzīvojamo māju iegādes cena nedrīkst pārsniegt ekonomiskās klases dzīvokļu celtniecības izmaksas.
Pašlaik pašvaldība, pasūtot dzīvojamā fonda attīstības projektus, specifikācijā norādot, ka dzīvokļiem jābūt nelieliem ar dzīvokļu kopējo platību vienistabas dzīvokļiem līdz - 35 kvadrātmetriem un divistabu dzīvokļiem līdz 40 kvadrātmetriem.
Valsts kontrole norāda, ka iedzīvotāji, kuriem ir sniegta palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, pēc palīdzības saņemšanas ir deklarējušies attiecīgajā pašvaldībā. Līdz ar to arī budžeta ieņēmumus, kuri iegūti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām, gūst pašvaldība, kurā iedzīvotājs ir deklarēts.
Revidenti konstatējuši, ka tikai no trim ārpus Rīgas teritorijas dzīvojamajām mājām pašvaldība kopš 2015.gada nav ieguvusi budžeta ieņēmumus vismaz 1,4 miljonus eiro.
Turklāt pašvaldība joprojām veic šo īpašumu uzturēšanu. Kopš 2015.gada šo ēku avārijas remontdarbu izdevumi ir pieauguši par 20 527 eiro, bet "Rīgas pilsētbūvnieks" par piecu ēku iegādi joprojām sedz kredītsaistības, kuru pamatsummas atlikums ir 7,4 miljoni eiro un kuru saistību termiņš ir 2028.gads.
Ugunsdrošības pārkāpumi izglītības iestādēs
Pašvaldība neveic mērķtiecīgu visu būvju un būvju elementu tehniskā stāvokļa apzināšanu. Revīzijā konstatēts, ka ugunsdrošības sistēma nav izbūvēta vai tā ir novecojusi un neatbilst normatīvo aktu prasībām vismaz 30 pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs.
Kopš 2015.gada šajās iestādēs pašvaldība ir veikusi dažādus uzturēšanas un labiekārtošanas darbus, nevis izveidojusi ugunsdrošības sistēmas, lai gan tā ir obligāta prasība. Piemēram, Puškina licejā atjaunotas skolas muzeja telpas, izlietojot 23 913 eiro, Rīgas 93. vidusskolā par aptuveni 38 000 eiro veikti teritorijas labiekārtošanas darbi un ir atjaunoti celiņi.
Rīgas 9.vidusskolā par 21 000 eiro veikti ieejas mezgla renovācijas darbi.
Kopš 2015.gada, izveidojot dabiskā seguma futbola laukumu, labiekārtojot sporta laukumu un atjaunojot sporta zāli, kā arī atjaunojot izglītības iestādes virtuves bloku, ir izlietoti 939 021 eiro, tomēr ugunsdrošības sistēma izglītības iestādē nav ieviesta.
Nekustamo īpašumu iegādes process necaurskatāms
Nekustamā īpašuma pārvaldība, iegādājoties un atsavinot nekustamo īpašumu, kā arī nomājot no privātpersonām nekustamo īpašumu un iznomājot nekustamo īpašumu, liecina, ka atsevišķos gadījumos pašvaldība neiegūst no tā maksimālu labumu.
Nekustamā īpašuma iegādes process neesot caurskatāms un atklāts, kā arī neveicina izpratni par īpašumu iegādes nepieciešamību noteiktajā laikā un noteikto mērķu sasniegšanai. Turklāt Pašvaldības nekonsekventā rīcība esot radījusi lieku administratīvā resursa izlietojumu un finanšu līdzekļu nelietderīgu izlietojumu vismaz 131 226 eiro apmērā.
Neaprēķinot pamatotu nomas maksu, pašvaldība laika periodā kopš 2015.gada 1.janvāra nav guvusi ieņēmumus vismaz 1 962 502 eiro apmērā.
Kā norāda VK, Īpašuma departamenta pamatlīdzekļu uzskaitē ir 29 296 īpašumi 1,5 miljardu eiro vērtībā, bet pašvaldības kopējā uzskaitē ir īpašumi 2,1 miljarda eiro vērtībā.
Ik gadu dažādiem šo īpašumu pārvaldības procesiem departaments izlieto vismaz 30 miljonus eiro.
Kā informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja, VK Rīgas pilsētas pašvaldībai iesaka apzināt visus tai piederošos nekustamos īpašumus un to tehnisko stāvokli.
VK arī iesaka veikt pārvaldības un īpašumu objektu finanšu analīzi, sadalīt īpašumus portfeļos atbilstoši īpašumu pārvaldības aktuālākajām tendencēm, lai izveidotu situācijai atbilstošu īpašumu pārvaldības stratēģiju un izvēlētos piemērotāko pārvaldības modeli.
