Sliktas ziņas tiem, kas domāja, ka sodus par komandantstundas pārkāpšanu varēs nemaksāt

Daudzās no šīm lietām piemēroti naudassodi, kas atsevišķos gadījumos ir lieli un var pamatīgi sarežģīt dzīvi – ar automātisku algas daļas atņemšanu un pat īpašuma zaudēšanu.

Policijas statistika – drūma

Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte "Likumu un Taisnību" informē, ka no 2020. gada 9. novembra līdz šā gada 5. februārim par epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 izplatības ierobežošanai neievērošanu sākti 15 856 administratīvā pārkāpuma procesi.

Pārkāpumi konstatēti lielākoties par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem, mutes un deguna aizsega nelietošanu, pašizolācijas neievērošanu. Tāpat aizvien tiek konstatēti gadījumi, kad personas, ieceļojot Latvijā, neaizpilda elektronisko anketu vietnē covidpass.lv vai nav veikušas obligāto Covid-19 testu.

Ne visos gadījumos policija reāli soda, diezgan bieži viss beidzas ar mutisku aizrādījumu vai preventīvu norādi. Ārkārtējās situācijas laikā Valsts policija sadarbībā ar pašvaldību policiju veikusi 119 331 preventīvu pārbaudi un reaģējusi uz 2414 izsaukumiem, 22 649 reizes likumsargi devuši preventīvus norādījumus.

 “Valsts policija vērš uzmanību, ka šie ierobežojumi ir tikai tādēļ, lai mazinātu vīrusa izplatību, un ir ieviesti sabiedrības veselības labad. Policijas mērķis, veicot šādas pārbaudes, nav sodīt, bet gan preventīvi skaidrot un veicināt izpratni par ārkārtējo situāciju, kā arī panākt, lai iedzīvotāji un komersanti izturētos atbildīgi un ievērotu noteiktos ierobežojumus,” saka Grāvīte.

Par kopējos naudassodu apmēru ziņu nav, taču privātpersonai tas var sasniegt līdz pat 2000 eiro. Fiksēts daudz gadījumu, kad personas pieķertas ārpus telpām komandantstundas laikā, dažs pārkāpējs vienā naktī pat vairākkārt. Pagaidām rekordists ir kāds vīrietis, kurš par šādu pārkāpumu kopumā sodos iekrājis 2500 eiro, un no samaksāšanas viņam būs grūti izvairīties.

Kā sāk soda piedziņu

"Likuma un Taisnības" lasītāji ir interesējušies par administratīvo sodu nomaksas kārtību un kas notiek, ja laikā nesamaksā. Skaidrojumu lūdzām sniegt Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes direktora vietnieces vietas izpildītājai Baibai Litvinai.

Administratīvās atbildības likums paredz, ka naudassoda brīvprātīgas izpildes termiņš ir viens mēnesis, proti, sodītajai personai piemērotais sods pilnā apmērā samaksājams ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā nolēmums par sodu.

Ja sodītā persona brīvprātīgi naudassodu nav samaksājusi, iestāde, pirms nodot nolēmumu par sodu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, sūta atgādinājumu par brīvprātīgas izpildes termiņa beigām. Atgādinājumu paziņo saprātīgā termiņā, ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms termiņa beigām.

Ja mēneša laikā sodītā persona piemēroto sodu tā arī nesamaksā, iestāde pēc termiņa beigām nekavējoties nodod nolēmumu par sodu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Sodītā persona, ja tai ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ naudassodu termiņā nevar pilnā apmērā segt, var lūgt atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim vai sadalīt soda izpildi daļās, nepārsniedzot sešu mēnešu periodu no dienas, kad nolēmums par sodu stājas spēkā.

Šādā situācijā ir ļoti svarīgi rakstveida iesniegumu iesniegt brīvprātīgas izpildes termiņa laikā, jo pēc tam būs par vēlu. Tāpat svarīgi ņemt vērā, ka situācijā, kad soda izpilde ir sadalīta daļās, taču kārtējā daļa nav samaksāta noteiktajā termiņā, lēmumu par naudassoda izpildes sadalīšanu daļās atceļ un piedziņu nodod tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītāji jau ir sākuši vairākas piedziņas lietas par pandēmijas ierobežojumu pārkāpumiem uzlikto sodu nesamaksāšanu.

Pret ko soda piedziņu var vērst

Tiklīdz lēmums par naudassoda piedziņu tiks nodots piespiedu izpildei, parāda atgūšanu piespiedu kārtā tiesu izpildītājs veiks, piemērojot Civilprocesa likuma 557. pantā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot.

Piespiedu izpildes process gan ir veidots tā, lai vispirms parāda atgūšanā tiktu izmantoti parādniekam saudzīgākie piespiedu izpildes līdzekļi. Vispirms tiesu izpildītājs pārbaudīs, vai parādu iespējams atgūt, vēršot piedziņu uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām – darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, kā arī citiem parādnieka ienākumiem vai noguldījumiem kredītiestādēs. Ja tādu nav, tad nākamais solis būs vēršanās pret parādnieka kustamo mantu, piemēram, transportlīdzekli.

Tikai tad, ja šādā veidos piedziņu nevarēs īstenot, tiesu izpildītājs vērsīsies pret nekustamo īpašumu.

Faktiski tas nozīmē, ka šāds parādnieks līdz pilnai parāda nomaksai darbavietā varēs saņemt tikai pusi no minimālās algas (šogad tā ir 500 eiro) un nevarēs pretendēt uz jebkāda veida kredītiem.

2020. gadā tiesu izpildītājiem izpildei bija nodoti 58 000 nolēmumu par kopējo summu 8,6 miljoni eiro, piedzīti kopsummā ir 23,58 miljoni, jo pabeigtas arī iepriekšējos gados veiktās piedziņas.

Piecu gadu noilgums, bet ne visam

Administratīvās atbildības likuma 258. panta pirmā daļa gan paredz, ka nolēmums par naudassoda piemērošanu nav izpildāms, ja no tā nodošanas piespiedu izpildei pagājuši pieci gadi un tas nav izpildīts. Tas nozīmē, ja piecu gadu laikā tiesu izpildītājam naudassodu no parādnieka piedzīt neizdodas, tiesu izpildītājs lietu daļā par naudassoda piedziņu izbeidz.

Tomēr daļā par sprieduma izpildes izdevumiem lieta netiek izbeigta, jo tas notiek uz parādnieka rēķina.

Šos izdevumus veido atlīdzība tiesu izpildītājam, valsts nodeva un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi, kas kopā arī var sasniegt ievērojamu naudas summu.

Pret trešajām personām, piemēram, laulātā īpašumu, piedziņu veikt nevar – vienīgais izņēmums ir, ja administratīvi sodīta nepilngadīga persona, tad piedziņu vērš pret vecākiem.

Piedziņu var vērst uz parādnieka daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – uz laulāto mantas kopību.

Latvijā praktizējošs zvērināts tiesu izpildītājs gan nav tiesīgs veikt piedziņas darbības ārpus mūsu valsts robežām, un tas nozīmē – ja persona strādā ārvalstīs un tur arī saņem ienākumus, tad tiesu izpildītājs šiem ienākumiem klāt netiek. Tomēr pieci gadi ir ilgs laiks, un situācija mēdz mainīties. Parādnieks atgriežas dzīvot Latvijā un par parādu jau aizmirsis, kamēr tiesu izpildītājs visu šo periodu uzrauga parādnieku, un, tiklīdz kontā parādās kādi līdzekļi, tie tiek novirzīti parāda segšanai.