Nojauc kādreiz slaveno Purvciema šašliku ēstuvi - tā dēvēto "Mauzoleju". FOTO
Pašlaik buldozeri jauc nost kādreiz tik iecienīto šašliku ēstuvi Purvciemā, Stirnu ielā 31, ko rīdzinieki tās dīvainās arhitektūras formas dēļ bija iedēvējuši par “Mauzoleju”, jo tas atgādināja Ļeņina mūmijas atdusas vietu Maskavas Sarkanajā laukumā. Savukārt padomju laikus piedzīvojošajos “Mauzolejs” raisa atmiņas par izsmalcinātu virtuvi.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēkā Stirnu ielā 31 bija dažādi veikali un iestādes: banka, aptieka, laimētava, pārtikas un apģērbu tirgotavas un daudz kas cits. Tagad nams tiek ārdīts nost, lai dotu vietu citai tirdzniecības celtnei.
Purvciemā nojauc kādreiz tik populāro "Mauzoleju"
Rīdzinieki 80. gados celto tirdzniecības centru Stirnu ielā 31, kurš atrodas pretī tagadējam "Rimi" lielveikalam, dēvēja par "Mauzoleju". Šāds nosaukums ...
Ēka Stirnu ielā 1980. gadā tika izbūvēta par šašliku ēdnīcu, bet nosaukums “ēdnīca” bija vairāk nekā pieticīgs. Aiz padomju pelēkās arhitektūras sienām slēpās glauns krogs, kur par šefpavāru strādāja gruzīns Omārs Cechladze, kura pavāra meistarība jau daudzus gadus bija izslavēta visā Latvijā.
Omārs bija sastapis savu mīļoto meiteni – Ināru un 1964. gadā kopā ar viņu pārcēlies uz sievas dzimteni – Siguldas apkārtni. Tur viņi abi saimniekoja tūristu iecienītā vasaras kafejnīcā pie Siguldas gaisa trošu ceļa, kuras ēdienkartē arī, protams, bija šašliks. Omārs bija arī Siguldas futbola komandas treneris. Gāja gadi un Omārs sāka strādāt Rīgā, kur īstu gruzīnu šašliku sāka gatavot Stirnu ielas krogā. 1980. gada 8. janvāra laikraksts “Rīgas Balss” par jaunatklāto ēstuvi raksta:
“Nemaz nav nepieciešams gaidīt vasaru vai vismaz pavasari, lai čalojošas upes stāvāka krituma vietā, līdzpaņemtas laterniņas gaismā jums piedāvātu uz oglēm čurkstinātu šašliku. Lai tas viss būtu, pietiek iegriezties pēc kapitālā remonta atkal atvērtajā šašliku ēdnīcā Purvciemā, Stirnu ielā 31.
Patiesību sakot, jaunajām telpām vecais nosaukums pavisam neatbilst. Zāle, kas paredzēta 80 cilvēkiem, ar klūgu pinumu starpsienām sadalīta vairākās mazākās “zālītēs”. Ērti un nesaspiesti izvietotie galdiņi ļauj brīvāk justies gan apmeklētājiem, gan arī oficiantiem. Visai interesants ir arī zāles apgaismojums. Mierīgas gaismas lokus met mazas metāla laterniņas virs pinumu starpsienām.
Līdzās zālei neliela banketu telpa ar 18 vietām. Apmeklētāji var arī iegriezties bārā un mierīgi patērzēt pie tases kafijas vai kokteiļa. Te paredzētas 25 vietas.
Jā, bet ūdenskritums? Ir arī ūdenskritums, tiesa, tas darbojas tikai vakaros, kad zālē sāk spēlēt orķestris. Omārs Cechladze, kurš ir ne tikai lielisks šefpavārs, bet arī visa interjera autors, daļiņu no sienas pārvērtis kalnu nogāzē, pār kuru krīt mazs, toties īsts ūdenskritums. Šašliku ēdnīca ir atvērta katru dienu no pulksten 12 līdz 24”.
Padomju laikos Stirnu ielas 31 krogs bija visnotaļ populārs un tajā pulcējās cilvēki, kuri vēlējās pavadīt jauku vakaru. Iestādes patiesais saimnieks no ārpuses neizskatīgo “Mauzoleju” bija pārvērtis par “mazo Gruziju”. Un tas liecināja arī par latviešu un gruzīnu draudzīgajām attiecībām, kas it nebūt nebija padomju iekārtas sabojātas.
Piemēram, Rīgas rajona laikraksts “Darba Balss” jau 1970. gadā rakstīja, cik labi šefpavāram Omāram veicas ar latviešu valodas apguvi. Šašliku ēstuve Purvciema “guļamrajonā” bija kā “citas dzīves” saliņa padomju pelēcīgumā. Vienīgi apkārtējā atmosfēra nebija tā pievilcīgākā…
