Teju neticams stāsts: policija Austrijā neļauj apkrāpt latviešu seniori
Pandēmijas laikā pirkšana un pārdošana, izmantojot sociālos tīklus, gājusi tikai plašumā. Diemžēl vairumā gājis arī ļaunprātīgu darboņu skaits, kas cenšas negodīgi iedzīvoties – saņem naudu par neesošām mantām vai izkrāpj citu tirgoto.
Parasti zaudētas nelielas summas, un cietušie bieži atmet ar roku un taisnību nemeklē, iedrošinot krāpniekus turpināt tādā pašā garā. Ar pamācošu stāstu, kāda attieksme pret šādiem krāpniekiem ir, piemēram, Austrijā, dalās Gunita Flesnere.
Mamma noadīja dūraiņus
Viņas mamma, 77 gadus vecā Birutas kundze, laukos dzīvojot, brīvos brīžos noadījusi sešus pārus dūraiņu. Darbs nav vedies ātri, jo seniorei ir problēmas ar redzi un viņa pie rokdarbiem var ķerties tikai diennakts gaišajā laikā. Dūraiņi iznākuši pavisam labi, un Birutas kundze ieminējusies meitai, ka varbūt kādam viņas adījumi noderētu un tos varētu mēģināt pārdot.
Flesnere labprāt uzņēmās mātei palīdzēt un izlika dūraiņus pārdošanā kādā "Facebook" Vācijas grupā. Nav bijis ilgi jāgaida, un 28. decembrī pieteicās kāda it kā solīda kundze no Austrijas mazpilsētas. Abas sievietes sarakstē vienojās par cenu, sūtīšanas veidu un pasta izdevumiem, un dūraiņi nosūtīti.
Izskatījās godīga kundze
Flesnere saka: “Nekad neko internetā nebiju līdz tam tirgojusi, bet kārtīgi izpētīju pircējas profilu. Pēc visa spriežot, godīga kundze – draugos daudz tās pašas apdzīvotās vietas vecāka gadagājuma cilvēku, pati sastāv dažādās biedrībās – sākot no medniekiem, beidzot ar baznīcu. Nenāca ne prātā, ka viņa varētu mēģināt mani apkrāpt, tāpēc apdrošināju un nosūtīju bez priekšapmaksas.”
Pagāja dažas nedēļas, taču norunātā nauda – 25 eiro – no potenciālās pircējas tā arī nebija saņemta. Sekoja aptuveni mēnesi gara sarakste, kuras laikā cimdu pircēja visai pārliecinoši apgalvoja, ka nekādu sūtījumu nemaz neesot saņēmusi.
“Ja būtu sūtījusi jebko citu, kas nebūtu mana tuvinieka roku darbs, kurā ieguldīts tik daudz darba un mīlestības, droši vien būtu atmetusi tam visam ar roku, bet šajā situācijā nolēmu nepadoties. Tā kā protu vācu valodu, sazinājos ar Austrijas pastu, un man atbildēja, ka sūtījums ir piegādāts jau 4. janvārī pulksten 15.51. Kad šo jautājumu uzdevu pircējai, viņa mani vienkārši bez komentāriem nobloķēja,” stāsta Flesnere.
Lietu atrisina divās stundās
Pārsteigta par šādu nekaunību, Flesnere tomēr nolēma nepadoties un 5. februārī nosūtīja e-pastu konkrētās pilsētiņas policijas nodaļai, pievienojot ekrānuzņēmumus ar "Facebook" saraksti, pasta čeku un Austrijas pasta atbildi par veikto piegādi.
Liels bija viņas pārsteigums, kad jau pēc divām stundām saņēma atbildi – vietējie likumsargi pēc faktu atbilstības noskaidrošanas pastā uzreiz devušies pie krāpnieces uz mājām. Kā izriet no policijas atbildes, viņai piemērots naudas sods, turpat policijas klātbūtnē bija jāpārskaita nauda, atsūtīts foto ar krāpnieces telefona ekrānu, kurā redzamais maksājuma uzdevums apliecināja, ka tas izdarīts.
Kad Flesnere aizsūtīja e-pastā pateicību un izteica zināmu izbrīnu par tik ātru reakciju šķietami tik nenozīmīgā situācijā, viņa no kāda policijas darbinieka saņēma atbildi: “Austrijas policijai nav svarīgi, par kādu naudas summu ir runa. Galvenais ir pats fakts, ka kāds apzināti nodarbojas ar krāpšanu un ka tur var būt vēl kādi cietušie. Tāpēc katrs šāds gadījums ir jāizmeklē, un vainīgais ir nekavējoties jāsauc pie atbildības.”
Latvijā šādus blēžus soda reti
Diemžēl Latvijā šādi gadījumi pagaidām ir ļoti reti, jo parasti apkrāptie vēršas policijā vien tad, ja zaudētas lielas naudas summas. Nesen Kurzemes rajona tiesa Saldū piesprieda piecu mēnešu cietumsodu kādam vīrietim, kurš "Facebook" apkrāpis vairākus cilvēkus, piedāvājot it kā iegādāties saimniecībā noderīgas mantas.
Vairākos gadījumos viņš pats atsaucies uz sludinājumiem, kuros cietušie meklējuši konkrētas lietas – piemēram, automašīnas piekabes āķi, auto vadības bloku, rokaspulksteņus. Citā sludinājumā blēdis ir izkrāpis 40 eiro, pats piedāvājot interesentiem iegādāties spēļu konsoles pultis. Apvienojot šos krāpšanas gadījumus vienā kriminālprocesā, zaudējumu summa sasniegusi 123,18 eiro.
Jāpārbauda viss, ko var
Krāpnieku shēma ir vienkārša – cietušie nosūta naudu par kāroto mantu, noticot solījumam, ka to atvedīs personiski vai piegādās pakomātā. Saņemot naudu, krāpnieks no turpmākas saziņas izvairās, nav reti gadījumi, kad krāpšana notiek, izmantojot speciāli izveidotu viltus profilu.
Lai izsargātos, ir vērts pārdevēju uzticamību pārbaudīt, vismaz izmantojot publiski pieejamo informāciju. Sabiedriski aktīvi cilvēki "Facebook" ir izveidojuši vairākas lapas, kur cietušie var ievietot informāciju par konkrētiem gadījumiem un krāpniekiem: Krāpnieki internetā, Krāpnieki Latvijā, Krāpnieki UK, Krāpnieku saraksts.
Tur praktizē arī no konkrētu krāpnieku cietušo grupu veidošanu – jo lielāka būs izkrāptā summa un policijā saņemto iesniegumu skaits, jo lielākas cerības, ka noziedznieks tomēr saņems sodu.
