Aptauja: Latvijas iedzīvotāji optimistiski par ES nākotni
Latvijā ir pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri Eiropas Savienību (ES) vērtē pozitīvi, liecina Eiropas Parlamenta (EP) aptauja, kuru pagājušā gada novembrī un decembrī veica pētījumu kompānija "Kantar".
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, Latvijā ES pozitīvi vērtē 52% iedzīvotāju, kas, salīdzinot ar 2019.gada rudens datiem, liecina par pieaugumu 17 procentpunktu apmērā. Tāpat pozitīvi noskaņoti ir 50% respondentu visā ES.
Aptaujas dati liecina, ka 69% respondentu Latvijā un 72% ES uzskata, ka ES Atveseļošanās mehānisms ļaus valsts ekonomikai ātrāk atkopties no Covid-19 pandēmijas negatīvajām sekām.
Pandēmijai turpinoties, cilvēku skatījums uz situāciju savā valstī tomēr saglabājas pesimistisks - 53% respondentu ES un 68% Latvijā uzskata, ka pēc gada ekonomiskā situācija viņu valstī būs sliktāka nekā patlaban. Tikai viens no pieciem respondentiem ES un viens no desmit Latvijā paredz, ka ekonomiskā situācija valstī tuvākā gada laikā uzlabosies.
Vairāk nekā puse respondentu ES un Latvijā uzskata, ka viņu personīgie dzīves apstākļi tuvākā gada laikā būs tādi paši kā šobrīd. Savukārt 24% respondentu ES un 27% Latvijā paredz, ka pēc gada tie kļūs sliktāki, kamēr 21% respondentu gan ES, gan Latvijā domā, ka viņu dzīves apstākļi uzlabosies.
Pandēmijas iespaidā iedzīvotāji arī izvirza EP jaunu politisko prioritāti - 48% respondentu uzskata, ka cīņai pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību jābūt vienam no galvenajiem EP uzdevumiem. Latvijā tā uzskata 61% respondentu. Šo kā pirmo prioritāti norāda respondenti visās ES valstīs, izņemot Somiju, Čehiju, Dāniju un Zviedriju, kur visbiežāk minēta cīņa pret terorismu un noziedzību.
Aptaujas dati liecina, ka ES caurmērā kā nākamās vēlamās EP darba prioritātes minēti pasākumi terorisma un noziedzības apkarošanai, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, kā arī vides aizsardzībai. Savukārt Latvijā otrajā vietā ir pasākumi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, tiem seko terorisma un noziedzības apkarošana.
Līdzīgi mainījies arī iedzīvotāju viedoklis par pamatvērtībām, kuras EP būtu jāaizstāv. Cilvēktiesību aizsardzība un dzimumu vienlīdzība ierindojas pirmajās divās vietās, kā trešā visbiežāk minēta solidaritāte starp dalībvalstīm - 41% respondentu vēlas, lai šīs vērtības aizsardzība būtu EP prioritāte. Savukārt respondenti Latvijā solidaritāti starp dalībvalstīm norāda kā svarīgāko pamatvērtību, otrajā vietā ierindojot cilvēktiesību aizsardzību, bet trešajā - vārda brīvību.
Pandēmijas un tādu globālu izaicinājumu kā klimata krīze iespaidā iedzīvotāji joprojām pieprasa fundamentālas ES reformas. 63% respondentu ES un 60% Latvijā vēlas, lai EP ietekme nākotnē pieaugtu. Tikai 27% aptaujāto ES un 36% Latvijā atbalsta tādu ES, kāda tā bijusi līdz šim, bet 44% respondentu ES un 33% Latvijā drīzāk atbalsta ES, tomēr sagaida reformas. Vēl 22% respondentu ES un 27% Latvijā raugās uz ES skeptiski, bet varētu mainīt savas domas, ja tiktu īstenotas radikālas reformas.
