Zemgalē pērn pieaudzis ugunsgrēkos bojā gājušo skaits

VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris pulkvedis Dainis Bērziņš atzina, ka aizvadītajā gadā izsaukumu jomā Zemgalē turpinājās vairākas pozitīvas tendences - ugunsgrēku skaita, tajā skaitā dzīvojamās ēkās un kūlas ugunsgrēku, samazinājums, bet nedaudz pieauga ugunsgrēkos bojā gājušo skaits.

"Izvērtējot apstākļus, kādos cilvēki gājuši bojā, jāsecina, ka joprojām biežākais iemesls traģiskiem ugunsgrēkiem ir cilvēku neuzmanība. Tajā pašā laikā izsaukumos arvien vairāk pārliecināmies, ka dūmu detektors glābj dzīvības, jo nereti, ierodoties notikuma vietā un dzirdot dūmu detektoru, ugunsdzēsēji glābēji konstatē, ka cilvēki no mājokļa jau ir izglābušies saviem spēkiem vai arī viņus izglābuši kaimiņi, kas sadzirdēja skanam detektoru," komentēja VUGD pārstāvis.

Viņš uzskata, ka visiem kopā vēl ir liels darbs veicams, lai kopējo situāciju uzlabotu, jo tikai katrā ceturtajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzirdēja skanam dūmu detektoru.

2020.gadā Zemgales reģionā turpināja samazināties kopējais izsaukumu skaits, sasniedzot pēdējos septiņos gados zemāko līmeni. VUGD Zemgales reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji 2020.gadā devās uz 2761 notikumiem, no kuriem 1192 bija ugunsgrēki, 1128 glābšanas darbi, bet 441 izsaukumi bija maldinājums. Aizvadītajā gadā dzēsti 34 meža ugunsgrēki, kas ir par 64 ugunsgrēkiem mazāk nekā 2019.gadā. Ugunsgrēku skaits bija mazākais pēdējos gados un lielā mērā to ietekmēja ievērojamais kūlas ugunsgrēku kritums - no 663 kūlas ugunsgrēkiem 2019.gadā uz 336 ugunsgrēkiem 2020.gadā.

Glābšanas darbu skaits nedaudz pieauga, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājās.

Aizvadītajā gadā Zemgalē ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki, kas ir par četriem cilvēkiem vairāk nekā 2019.gadā, un ir lielākais bojā gājušo skaits pēdējos gados. Ugunsgrēkos cieta 32 cilvēki, bet izglābts 51 cilvēks.

Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Jēkabpils, Jelgavas, Jaunjelgavas, Krustpils, Salas, Tukuma un Viesītes novadā, Jelgavā un Jēkabpilī. No bojāgājušajiem piecas bija sievietes, bet 11 - vīrieši. No Valsts policijas iegūtā informācija liecina, ka vidējais bojāgājušo vecums ir 61 gads, bet ugunsgrēku vidējā degšanas platība 83 kvadrātmetri. Traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza elektroiekārtu un apkures ierīces ekspluatācija.

Dažādos glābšanas darbos Zemgalē izglābti 92 cilvēki. No ūdenstilpēm izcelti 23 cilvēki.

2020.gadā turpināja nedaudz samazināties ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājās. Pēc samazinājuma 2019.gadā, pērn palielinājās ugunsgrēku skaits publiskās ēkās, ražošanas un lauksaimniecības objektos. Nedaudz - no 107 uz 101 - samazinājies ugunsgrēku skaits transportlīdzekļos un transporta nozarē.

Latvijā pagājušajā gadā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 84 cilvēki, bet no ūdenstilpēm izcelti 122 bojāgājuši cilvēki.

Aizvadīto gadu tendence liecina, ka bojāgājušo skaits ugunsgrēkos palielinājies. 2020.gadā dzīvību ugunsnelaimēs zaudējuši 84 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija vīrieši, kuru vidējais vecums bija 56 gadi. Pērn gājušas bojā 23 sievietes, viņu vidējais vecums bija 76 gadi. Savukārt sešu bojāgājušo personības nav noskaidrotas.

Salīdzinoši 2019.gadā ugunsgrēkos gāja bojā 76 cilvēki, bet 2018.gadā - 81.

Pērn ugunsgrēkos izglābts 331 cilvēks, bet cieta - 273, tostarp, 15 bērni.