Grieķu zobārsts Latvijā: "Mēs dzīvojām greznāk, nekā varējām atļauties"

Karīms ir no Atēnām, tur šobrīd dzīvo arī viņa divi bērni un šķirtā sieva. Zobārstniecība ir bijis viņa sapnis kopš bērnības, un par profesiju kļuvusi ortodontija – tās uzdevums ir labot nepareizu zobu sakodienu. Karīmu novērtējusi un uz mūsu valsti uzaicinājusi pazīstamā Latvijas zobārste, zinātņu doktore Alēna Butkēviča.

Grieķijā zaudēti 70% pacientu

“Uz Latviju strādāt un pasniegt meistarklases braucu jau gandrīz divus gadus. Pēc specializācijas esmu ortodonts un praksē izmantoju jaunu tehniku, kuras dēļ par mani arī interesējās Latvijā,” teic Karīms, kurš pat sācis mācīties latviešu valodu.

Par dzimtenē notiekošo Karīms pauž nožēlu: “Grieķijai pienākuši patiesi grūti laiki. Vai jūs spējat iedomāties kā ir, kad valsts bezdarba līmenis ir 40 procenti? Cilvēki nevar atrast darbu, jo neviens nemeklē darbiniekus, un viss ir kļuvis daudz dārgāks.”

Īpaši smagi Grieķijas krīze skārusi arī Karīma privātpraksi: “Mani pakalpojumi ir vairāk saistīti ar estētiku, izskatu. Krīzes sākumā manu pacietu skaits kritās par 70 procentiem. Pie manis cilvēki nāca, lai uzlabotu savu ārieni, un šādos laikos tā nav galēja nepieciešamība. Biju spiests meklēt iespējas citās valstīs.”

“Esmu Eiropas Savienības pusē”

Karīms uzmanīgi seko dzimtenē notiekošajam un par pašreizējās valdības darbu izsakās ļoti skeptiski: “Kā es vērtēju Grieķijas valdības darbu pēdējo 20 gadu griezumā? Ļoti slikti. Bija ļoti liela korupcija, un tas jau nav nekāds noslēpums. Tagad neatbalstu ne labējos, ne kreisos. Mums ir ļoti liela problēma, un ir nepieciešams veikt reformas – nav svarīgi, labējs vai kreisais, jo mums ir jāsamaksā savi parādi. Šajā ziņā pavisam noteikti esmu Eiropas Savienības pusē!”

Karīms gan uzskata, ka Eiropas Savienībai jābūt pielaidīgākai un jādzēš 60–70% Grieķijas parāda, citādi izķepurošanās neesot iespējama.

Ar 400 eiro izdzīvot nevar

Par lielāko grieķu kļūdu Karīms uzskata kredītu ņemšanu: “Dzīvot greznāk, nekā varam atļauties, bija ļoti liela kļūda. Vienā periodā bankas pašas zvanīja mums un piedāvāja ņemt kredītus – tika piedāvāti „Ziemassvētku kredīti” un līdzīgi. Šis, manuprāt, arī bija visu problēmu sākums.”

Arguments, ka Grieķijā minimālā alga ir divreiz lielāka nekā Latvijā, gan esot apšaubāms: “Ar 400 eiro mēnesī izdzīvot Grieķijā vienkārši nav iespējams. Saprotu, ka Latvijā uz grieķu algām varētu raudzīties ar zināmu nicinājumu, taču ir jāņem vērā, ka dzīvot tur ir daudz dārgāk.”

Noticēja ilūzijām

Par grieķu izvēli vēlēšanās, kurās pie varas nāca kreisie radikāļi, Karīms izsakās īsi: “Cilvēki bija nokaitināti. Lielākā daļa uzskatīja, ka kreisie spēs panākt pilnīgu situācijas atrisinājumu. Tā, protams, bija ilūzija. Tagadējais nesen iegūtais aizdevums nav nauda, kura cels Grieķijas ekonomiku, tā ir nauda, kuru mums nāksies atdot. Pašā Grieķijā netiek darīts pilnīgi nekas, lai atdzīvinātu ekonomiku. Tūrisma nozare darbojas, lai samaksātu milzīgos valsts parādus.”

Dzīve Latvijā ir daudz labāka

Tikmēr tūristiem īstā gaisotne joprojām iet secen. Lai saprastu vidējā grieķa dzīvi, jāpadzīvo valstī ilgāku laiku.

“Tūristi dodas uz tūrisma objektiem, un tur ir grūti saprast, kas patiesībā notiek. Katru dienu divas no desmit darba vietām beidz eksistēt, un mums ir patiesi liels bezdarba līmenis. Ļoti dīvaini ir redzēt Grieķiju augustā. Agrāk pat Atēnas šajā mēnesī bija pustukšas, jo cilvēki devās atvaļinājumos. Tagad neviens nekur nespēj aizbraukt, jo nav naudas, un pilsēta ir pārpildīta.”

Karīms nevilcinoties atzīst, ka dzīve Latvijā ir daudz labāka: “Grieķijā ir maz cilvēku, kuri ir pietiekami turīgi un krīzi nekad tā īsti neizjutīs, bet vidusslānis cieš visvairāk – papildu slogu uzliek nodokļu sistēma. Šeit, Latvijā dzīve, bez šaubām, ir daudz labāka!”

Spriežot pēc Karīma teiktā, Grieķijā smagi klājas arī mazajam biznesam, kamēr lielajiem ir iespēja to izkonkurēt un paplašināt tirgu.

Grieķi ir lepna tauta!

“Mēs nekad nepadodamies. Grieķi pēc dabas ir ļoti lepni un, manuprāt, pietiekami stipri, lai stātos pretim grūtībām. Sabiedrība kopumā uzskata, ka dzīve uzlabosies, mēs esam cīnītāji,” tautiešu attieksmi skaidro Karīms.

Tiesa gan, liela daļa spējīgāko cilvēku, kuri savas profesionālās prasmes var piedāvāt ārzemju tirgiem, pārceļas uz dzīvi citās valstīs. Ļoti bieži galamērķis ir Tuvie Austrumi – Katara un Apvienotie Arābu Emirāti.

Turpina Grieķijā gāzt miljardus

Eirozonas finanšu ministri apstiprinājuši trešo starptautisko Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmu – 86 miljardus eiro nākamo trīs gadu laikā.

Savukārt Grieķijas parlaments apstiprinājis tautsaimniecības glābšanas programmu – 400 lappušu garu dokumentu.

Latvijas valdība paudusi, ka neatbalstīs parāda norakstīšanu uz valsts budžeta rēķina. Grieķija naudu saņems tikai par veiktajām reformām, kas nozīmē, ka maksājumus sadalīs mazākās daļās.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns pauž, ka, piedaloties Grieķijas palīdzības programmā, zaudējumi Latvijai tiešā vai netiešā veidā ir droši ticami jebkurā gadījumā.

Grieķijai plānots aizdot ar ārkārtīgi gariem atmaksas termiņiem un, pieļaujot iespēju, ka nākamo 30 gadu laikā varētu piešķirt kredītu brīvdienas. Pat, ja eirosistēmai izdosies noturēt inflāciju vidēji 2% robežās, 30 gadu laikā katra aizdotā eiro pirktspēja kritīsies par vairāk nekā pusi.

Grieķijas tautsaimniecība ir konkurētnespējīga – preču un pakalpojumu eksports pērn veidoja tikai 33% no iekšzemes kopprodukta (Īrijā – 112%, Latvijā – 58 procenti).

Bitāns uzskata, ka visloģiskāko priekšlikumu izteicis Vācijas finanšu ministrs – Grieķijai uz laiku pārtraukt dalību eiro zonā un restrukturizēt parādu līdzīgi, kā to dara citas parādu grūtībās nonākušas valstis.

Edvīns Rakickis/Foto: Mārtiņš Ziders