Studentes Pupiņas slepkavībā apsūdzētā Gaigala aizstāve lūdz atcelt spriedumu

Kaminska lūdza atzīt apsūdzēto Gaigalu par vainīgu pēc Krimināllikuma panta par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Viņa arī lūdz tiesai noteikt apsūdzētajam atbilstošu sodu un materiālo kompensāciju, kas būtu kompensējama cietušajiem.

Attiecībā uz Gaigala atzīšanu par vainīgu pēc Krimināllikuma panta par zādzību, aizstāve lūdza viņu attaisnot.

Kaminska arī norādīja, ka cietušo lūgums tiesai - nosūtīt lietu pirmās instances tiesai - nav noticis atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. Šāda kompetence ir apelācijas instances tiesai, viņa skaidroja. Tostarp viņa atsaucās uz pērnā gada 13.marta Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumu, kurā teikts, ka "apelācijas instances tiesa var pieņemt lēmumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā tikai divos gadījumos: ja tā, izskatot lietu, konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu vai ja tā, izskatot lietu, konstatē citu Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību."

Tāpat Kaminska vērsa tiesas uzmanību tam, ka prokurore apelācijas instances tiesā, tāpat kā pirmās instances tiesā, uzturējusi apsūdzību, kurā lūdza Gaigalu sodīt ar 14 gadu brīvības atņemšanas sodu, tomēr, apelācijas protesta par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru Gaigalam piemērots desmit gadu un viena mēneša cietumsods - nebija soda mīkstuma dēļ.

Tādējādi apsūdzības uzturētājas lūgums neatbilst Kriminālprocesa likuma 562.panta nosacījumiem, cita starpā, piemēram, šā panta trešajai daļai, kas noteic, ka "smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība, kā arī tad, ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku."

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Kaminska pirmdien tiesā norādīja, ka nosmacēšana nav bijis veids, kā tikusi nogalināta Pupiņa.

Kaminska pauda, ka no tiesu medicīnas ekspertīzes slēdzieniem, kā arī sertificētu tiesu ekspertu liecībām tiesā neizriet, ka pret bojāgājušo Pupiņu tikusi pielietota nosmacēšana. Piemēram, viens no ekspertiem iepriekš liecinājis, ka uz Pupiņas kakla nebija rievu, kādas rodas smacēšanas rezultātā.

Tāpat apsūdzētais iepriekš liecinājis, ka pret Pupiņu veicis ne vairāk kā četrus sitienus, tomēr ekspertu atzinumā minētas astoņas traumatiskās iedarbības.

Gaigala advokāte arī norādīja, ka cietušie Pupiņi iepriekšējās tiesas sēdēs atsaukušies uz viņu izvēlēta tiesu medicīnas speciālista viedokli, kurš nav bijis sertificēts atbilstoši likuma prasībām. Šajā tiesu medicīnas speciālista slēdzienā norādīts, ka Pupiņas autopsijas atrade - asinsizplūdumi un brūces lūpu gļotādā, šķidras asinis lielos asinsvados, perēkļveida plaušu emfēma, galvas smadzeņu tūska - liek domāt par par nāvi, kas iestājusies mehāniskās asfiksijas elpošanas atveru nosprostošanās rezultātā.

Tāpat Kaminska teica, ka daļā par Pupiņas bojāeju nevar būt attaisnojošs spriedums. Gaigala darbības būtu kvalificējamas pēc Krimināllikuma panta par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu.

Aizstāve arī uzsvēra, ka noziedzīgs nodarījums nav ticis pareizi kvalificēts. Gaigala veiktās darbības neatbilstot celtajai apsūdzībai pēc Krimināllikuma panta par nonāvēšanu, kā arī Krimināllikuma panta par zādzību.

Tāpat Gaigala advokāte atzīmēja, ka pirmās instances tiesas spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma pantam, kas nosaka - "Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē", kā arī Kriminālprocesa likuma pantam, kurā teikts, ka "Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā", tāpat tajā teikts, ka "visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību."

Kaminska pabeigusi savu debašu runu.

Lietā līdz plkst.14:45 izsludināts pārtraukums, kad lietas dalībnieki realizēs tiesības uz reliku.

Jau vēstīts, ka pēc tiesas debašu runu noslēgšanas katram no lietas dalībniekiem saskaņā ar Kriminālprocesa likumu būs tiesības uz repliku par debašu runu saturu. Un vadoties pēc Kriminālprocesa likumā noteikto, pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicinās apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

Tomēr apsūdzētais drīkst atteikties no pēdējā vārda.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesā mirušās studentes Elīnas Pupiņas slepkavības lietā iepriekš vecāki tiesai lūdza pieņemt sagatavotos iesniegumus, kuros lūdza atļauju turpināt izteikties tiesas debatēs, kuras vecāki jau noslēdza 18.augusta tiesas sēdē; tiesa šos iesniegumus nepieņēma.

Noslepkavotās Pupiņas māte - Aija Pupiņa- tiesai nolasīja iesniegumu, kurā norāda, ka 18.augusta tiesas sēdē tiesa rupji pārkāpusi viņas procesuālās tiesības, liedzot viņai tiesības pilnvērtīgi izteikties tiesas debašu runā - runāt par lietisko pierādījumu - saplēstām rozā stringu apakšbiksēm. Pupiņas māte lūdza ļaut viņai trešdien izteikties par lietiskā pierādījuma nozīmi pilnā apmērā. "Es uzskatu, ka man jāizsakās par noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju un sodu, " viņa pauda.

Tāpat līdzīga satura iesniegumu tiesai vēlējās iesniegt arī Pupiņas tēvs, norādot, ka vēlas izteikties par lietiskajiem pierādījumiem, piemēram, melnu cepuri ar izgrieztajiem caurumiem, uzskatot, ka tiesa viņam iepriekšējā tiesas sēdē nav ļāvusi par to runāt tiesas debašu laikā.

Tiesa šos iesniegumus nepieņēma, norādot, ka Kriminālprocesa likums neparedz, ka tiesas debašu laikā var iesniegt iesniegumus vai pieteikt lūgumus. "Ja jūs uzskatāt, ka apelācijas instances tiesa ierobežojusi jūsu tiesības, jums būs tiesības izsniegt kasācijas sūdzību, " norādīja tiesa.

Tiesas debatēs tika uzklausīta Pupiņas māsa - Agnese Pupiņa.

Viņa savā debašu runā prasīja apsūdzēto sodīt ar mūža ieslodzījumu. Pupiņa pievienojās viņas vecāku iepriekš paustajam, ka apsūdzētā noziedzīgais nodarījums būtu kvalificējams pēc Krimināllikuma panta par izvarošanu, ja to izdarījusi personu grupa, kā arī pēc Krimināllikuma panta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja tā izdarīta nolūkā slēpt citu noziedzīgu nodarījumu vai atvieglot tā izdarīšanu, kā arī pēc Krimināllikuma panta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi personu grupā.

Tāpat Pupiņas māsa pievienojās viņas vecāku iepriekš teiktajam, ka lieta nosūtāma 1.instances tiesai (citai rajona tiesai).

Agnese Pupiņa uzturēja arī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā iepriekš pieteikto lūgumu viņai noteikt samērīgu gandarījumu naudas izteiksmē par viņai nodarīto morālo kaitējumu, nosakot kompensāciju 711,43 tūkstošu eiro apmērā.

18.augusta tiesas debašu laika Rīgas apgabaltiesā tiesas sēdē studentes Elīnas Pupiņas slepkavības lietā jaunietes vecāki pieteica morālā un materiālā kaitējuma kompensāciju 2 134 307,72 eiro apmērā katrs.

Pupiņas māte prasījusi apsūdzēto Gaigalu sodīt ar 17 gadu brīvības atņemšanas sodu, piebilstot, ka tas būtu minimālais sods.

Uzsākot tiesas sēdes debates Rīgas apgabaltiesā, 18.augusta tiesas sēdē Mihails Pupiņš norādīja, ka lieta vēlreiz jānodod pirmās instances tiesā, lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļos. Jaunietes tēvs Pupiņš uzskata, ka nevar runāt par sodu bez motīva, atzīmējot, ka pirmās instances tiesa Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, nezinot motīvu, mēģinājusi noteikt sodu. Viņa skatījumā nav atklāta objektīvā patiesība. Viņš norādīja, ka apsūdzētais Jānis Gaigals vairākas reizes mainījis savas liecības par to, vai slepkavības dienā bijis alkohola reibumā, Pupiņš uzskata, ka Gaigala patiesais motīvs nav bijis alkohola reibums. Pupiņa ieskatā Gaigalam bijis tīšs nodoms, noslepkavot viņa meitu, un noziegums bijis iepriekš plānots.

Pupiņš skaidroja, ka Gaigals pērnā gada 12.maijā liecinājis, ka piedāvājis Pupiņai pavadīt mājās romantisku vakaru, taču viņa iebildusi. "Tātad viņa bija pret," uzsvēra Pupiņš , atzīmējot, ka Pupiņa atteikusi Gaigalam romantisku kontaktu.

"Lietiskie pierādījumi un citi fakti lietā objektīvi patiesi liecina par to, ka notika seksuāla vardarbība," teica Pupiņas tēvs. Savukārt valsts apsūdzība uzskatīja, ka notikušajam nav seksuāls raksturs.

Tiesas debašu laikā Pupiņš arī demonstrēja vairākus fotoattēlus, piemēram, attēlu, kurā redzama Pupiņas apakšveļa ar asins traipiem, kas sagrieztas dzimumorgānu apvidū, fotoattēlu ar melnu auduma masku - cepure ar diviem izgrieztiem caurumiem, melnu striķa strēmeli, kā arī mirušās Pupiņas sejas fotoattēlu. Pupiņš arī vērsa tiesas uzmanību, ka no Pupiņas līķa apakšējās daļas tikušas nomazgātas asinis. Savukārt asinis uz Pupiņas sejas atstātas neskartas.

Tāpat Pupiņas tēvs vērsa apelācijas instances tiesas uzmanību, ka lietā pievienots tiesu medicīnas speciālista viedoklis. Tajā norādīts, ka Pupiņas autopsijas atrade - asinsizplūdumi un brūces lūpu gļotādā, šķidras asinis lielos asinsvados, perēkļveida plaušu emfēma, galvas smadzeņu tūska - liek domāt par par nāvi, kas iestājusies mehāniskās asfiksijas elpošanas atveru nosprostošanās rezultātā. Savukārt citās lietā iepriekš veiktajās tiesu medicīnas ekspertīzēs speciālisti pie secinājuma, ka Pupiņas nāve iestājusies nosmakšanas rezultātā, nav nonākuši.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pērnā gada 27.oktobrī Elīnas Pupiņas nonāvēšanā apsūdzētajam Gaigalam piesprieda 10 gadu un viena mēneša cietumsodu. Gaigals tika atzīts par vainīgu gan Pupiņas nonāvēšanā, gan arī zādzībā.

Tiesa piemēroja Gaigalam arī policijas kontroli uz vienu gadu, kā arī nolēma piedzīt no viņa materiālo atlīdzību par labu cietušajiem: Aijai Pupiņai 13 090 eiro, Mihailam Pupiņam - 14 601 eiro, bet Agnesei Pupiņai - 5000 eiro apmērā. Gaigalam būs arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Saskaņā ar krimināllietas materiāliem apsūdzētais 2012.gada 15.maijā atradies savā dzīvesvietā Rīgā, kur gaidījis draudzeni Pupiņu. Kad viņa ieradās dzīvoklī, starp viņiem izcēlās sadzīvisks strīds. Būdams alkohola reibumā, apsūdzētais vīrietis ar abām rokām satvēra sievietes kaklu un sāka viņu žņaugt, bet pēc tam sievietei vairākas reizes iesita pa galvu. Pēc nodarītajiem miesas bojājumiem sieviete nomira.

Lieta iepriekš vairākas reizes tika atlikta, lai izskatītu noslepkavotās jaunietes radinieku izteiktos lūgumus, vienā no tiem tika lūgts veikt līķa ekshumāciju. Tāpat noslepkavotās meitenes radinieki bija lūguši veikt papildu ekspertīzes dažādiem lietiskajiem pierādījumiem - drēbēm, datoram, mobilajam telefonam.

BNS / Foto:  Gatis Dieziņš/LETA