Levits izsludina likuma grozījumus, kas ierobežo maksimālo termiņu tiesībsarga amatā

7.janvārī šos grozījumus pieņēma Saeima, tādējādi mainot tiesībsarga izvirzīšanas kārtību, kā arī pilnvaru termiņu.

Ar izmaiņām noteikts, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattieksies uz nākamajām tiesībsarga vēlēšanām.

Saeima uzskata, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka Saeima tiesībsargu apstiprina amatā pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Pašlaik likums paredz, ka nepieciešams ne mazāk kā piecu parlamenta deputātu atbalsts kandidāta izvirzīšanai. Tāpat paredzēts likumā nostiprināt līdzšinējo praksi, ka izvirzītie tiesībsarga amata kandidāti pirms Saeimas sēdes, kurā tiesībsargs tiks apstiprināts amatā, uzklausāmi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Attiecīgās izmaiņas būs priekšnoteikums augstākam sākotnējam kandidāta atbalstam no likumdevēja puses, kas grozījumu autoru ieskatā sekmētu rūpīgāku un kvalitatīvāku tiesībsarga izraudzīšanās procesu jau izvirzīšanas stadijā, uzskata parlamentā.

Tāpat papildinātas prasības attiecībā uz tiesībsarga amata kandidāta izglītību, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem pielīdzinātu izglītību, kā arī paredzot, ka kandidātam jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.

Līdz ar grozījumiem likumā notiks arī atteikšanās no tiesībsarga administratīvās imunitātes.