Valsts kontrole: veidojot tieslietu akadēmiju, mācību saturam jābalstās praksē

Komentējot Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvu par tieslietu akadēmijas izveidi, Grīnhofa uzsvēra, ka TM un līdzatbildīgajām institūcijām ir jāizvērtē labākais risinājums.

"Bez prokuroru, tiesnešu apmācības, nedrīkst izpalikt arī Valsts policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citu izmeklēšanas iestāžu darbinieku apmācība," sacīja Grīnhofa.

Viņa atgādināja, ka Valsts kontrole iepriekš revīzijā secināja, ka vienprātība par to, kas ir nepieciešams personas vainas pierādīšanai tiesā, sekmētu mērķtiecīgu, iespējami ātru un ekonomisku procesa virzību.

"Lai veidotu vienotu tiesību piemērotāju izpratni par dažādu Krimināllikuma normu piemērošanu un sekmētu vienādu, konsekventu to piemērošanu, ir nepieciešamas gan vadlīnijas un prakses apkopojumi, gan kopīgi pieredzes un prakses apmaiņas pasākumi," norādīja Grīnhofa.

Kā vēstīts, Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādīja uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju, bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka tieslietu akadēmiju varētu veidot uz Tiesnešu mācību centra pamatiem, veidojot starptautiska mēroga mācību centru, kurā zināšanas varētu iegūt tiesneši, prokurori, advokāti un tiesību eksperti.

Bordāns sacīja, ka pašlaik tiek spriests par iespējamo finansējuma rašanu, bet risinājumu tiek plānots rast jau tuvākajā laikā.

TM pārstāve Ksenija Vītola aģentūrai LETA skaidroja, ka tieslietu akadēmija netiks veidota kā atsevišķa augstskola Augstskolu likuma izpratnē, bet kā kvalifikācijas celšanas centrs prokuroriem, tiesnešiem un izmeklētājiem.

Jau pirms Valsts kontroles un OECD secinājumiem Latvijas politiķi un likumsargi iepriekš diskutējuši arī par Nacionālās drošības akadēmijas izveidošanu. Vēl pērn rudenī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda cerību, ka viņam izveidosies dialogs ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP) un uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) bāzes tiks izveidota Nacionālās drošības akadēmija.