Notiesāts, bet dzīvo mājās Mārupē. Stāsts par elektroniski uzraugāmo Aleksandru
Jau dažus gadus arī Latvijā notiesātajiem un ieslodzītajiem ir pieejama iespēja pretendēt uz elektronisko uzraudzību. Ieviestā programma nozīmē, ka persona, kurai piespriests reāls cietumsods, izpildoties konkrētiem nosacījumiem, ar tiesas lēmumu ir tiesīga izciest atlikušo sodu ārpus cietuma, uzturoties mājās un pat apmeklējot darba vietu. Sīkāk par to, cik droša un cik nozīmīga ir šī programma, skaidro Valsts Probācijas dienests.
2013.gada 3.jūnijā Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reformas ietvaros uzsāka īstenot projektu „Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana”, ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai. Projekta ietvaros Latvijā tika uzsākta elektroniskās uzraudzības īstenošana ar mērķi samazināt cietumos esošo personu skaitu un tajos pavadāmo laiku, nodrošinot pakāpenisku pāreju no dzīves brīvības atņemšanas iestādē uz dzīvi sabiedrībā. Cik droša šāda uzraudzības sistēma ir sabiedrībai? Latvijā nesen ieviestās prakses nianses skaidro Valsts probācijas dienests (VPD).
Saskaņā ar normatīviem aktiem, elektroniskā uzraudzība Latvijā iespējama no 2015.gada 1.jūlija. Krimināllikumā ietvertā definīcija skaidro, ka elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa uz laiku no 1 līdz 12 mēnešiem, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos.
Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie notiesātā ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci (elektroniskās uzraudzības aproci) un notiesātā dzīvesvietā uzstāda elektroniskās uzraudzības bāzes staciju, kas ļauj kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Elektroniskās uzraudzības termiņš sākas ar brīdi, kad VPD darbinieks ir piestiprinājis elektroniskās uzraudzības aproci uzraugāmā ķermenim.
No notiesātā par komandas dvēseli
Aleksandrs Gromovs no Mārupes uz savas ādas ir izbaudījis to, cik smagi var nākties nožēlot jaunībā sastrādāto. „Kad mums nebija ko darīt mēs braucām uz ballītēm, lietojām alkoholu un kāvāmies. Šādi es arī iekritu – par kaušanos, huligānismu un bandītismu,” atklāts ir Aleksandrs. Puisis ar pagātni nelepojas un pauž patiesu prieks, ka elektroniskās uzraudzības programma ļāvusi viņam pēdējo ieslodzījuma laiku pavadīt, aktīvi integrējoties sabiedrībā.
Atlikušo soda daļu izciešot ārpus kameras, Aleksandrs iepazinies ar jauniešu sporta kustības "Ghetto Games" komandu. Pavisam drīz viņš, ar elektronisko aproci ap kāju, komandas sastāvā, piedalījies "Ghetto Games" ielu futbola sacensībās. Aproce Aleksandram bija jānēsā vēl 10 mēnešus pēc iznākšanas no cietuma, turklāt visu šo laiku viņa kā notiesātā ikdienas gaitas rūpīgi uzraudzījis Valsts probācijas dienests.
„Šī sistēma nozīmēja to, ka man sava diena bija pa stundai jāsaplāno un jāatskaitās probācijas dienestam,” skaidro Aleksandrs. Neskatoties uz apgrūtinājumiem, tieši viņš bijis komandas Mārupe aktīvākais biedrs, kurš vienmēr vācis savējos uz spēlēm, neskatoties uz to, ka īpaši augstus rezultātus sezonas laikā nav izdevies sasniegt.
Kas īsti var pretendēt uz aproci kameras vietā?
Kā norāda VPD sabiedrisko attiecību vadītājs Imants Mozers, atbilstoši Krimināllikuma 61.panta 31 daļai, notiesātā persona nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu (elektronisko aproci) var ierosināt, kad notiesātais faktiski ir izcietis ne mazāk kā vienu trešdaļu no noteiktā soda par mazāk smagu noziegumu; ne mazāk kā pusi no noteiktā soda, ja tas piespriests par smagu noziegumu, kā arī, ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par tīšu noziegumu, un sodāmība par šo noziegumu nav noņemta vai dzēsta; ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda un no jauna izdarījusi tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā; ne mazāk kā divdesmit četrus gadus no brīvības atņemšanas soda, ja notiesātais ir persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums.
Par elektroniskās uzraudzības piemērošanu lemj tiesa
„Ja ir iestājies Krimināllikumā noteiktais soda termiņš, saskaņā, ar kuru var ierosināt nosacīto pirms termiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, notiesātais ar iesniegumu vēršas pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka. Lēmumu par notiesātā nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvošanu ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu pieņem tiesa,” skaidro VPD. Lai izvērtētu notiesātā atbilstību nosacītai pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvošanai ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, tiesa ņem vērā brīvības atņemšanas iestādes administrācijas sagatavoto izziņu par soda izpildes gaitu un VPD sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu.
Notiesātā dzīvesvieta tiek izvērtēta un speciāli aprīkota
Izvērtēšanas ziņojumā tiek vērtēta notiesātā atbilstība elektroniskās uzraudzības noteikšanai, izvērtējot gan tehniskās iespējas dzīvesvietā īstenot elektronisko uzraudzību, gan notiesātā personības faktorus. Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.271 „Noteikumi par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību” ir ietverts regulējums attiecībā uz kritērijiem, kas papildus tiek ņemti vērā izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas procesā.
Tiek izskatīts, vai probācijas klientam ir tiesisks pamats uzturēties iespējamā dzīvesvietā; vai iespējamā dzīvesvietā dzīvojošās personas ir devušas atļauju šajā dzīvesvietā izvietot elektroniskās ierīces, kas ļauj kontrolēt probācijas klienta atrašanos noteiktā vietā un laikā; vai iespējamā dzīvesvietā tehniski ir iespējams nodrošināt elektronisko uzraudzību, proti, dzīvesvietā ir elektrība un elektrotīklam iespējams pieslēgt elektroniskās uzraudzības ierīci; ir pastāvīgs mobilo sakaru tīkla pārklājums, kas ļauj nodrošināt nepārtrauktu probācijas klienta elektronisko uzraudzību; apstākļi atbilst drošai, netraucētai un pilnvērtīgai elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanai, izvietošanai un funkcionēšanai; ir atbilstoši sadzīves apstākļi, kuros probācijas klients var nodrošināt savas fizioloģiskās vajadzības, neizejot no elektroniskās uzraudzības ierīču kontroles zonas.
Soda izcietēji drīkst apmeklēt darba vietu
Pirms laist ieslodzīto mājās, elektroniskās aproces pavadā, spriež arī par personas uzvedības un emocionālās stabilitātes prognozējamo ietekmi uz elektroniskās uzraudzības īstenošanu. Papildus tam, vērā ņem arī notiesātā iespējamos kaitīgos ieradumus un atkarības, piemēram, alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanas un procesu (azartspēļu un jauno tehnoloģiju) atkarības prognozējamo ietekmi uz elektroniskās uzraudzības īstenošanu.
Tie, kam piemērota elektroniskā uzraudzība, ir tiesīgi arī izglītoties un strādāt. Pirms piešķirt aproci, tiek prognozēta arī šādu aktivitāšu ietekme uz elektronisko uzraudzību. „Elektroniskā uzraudzība nav šķērslis nodarbinātībai, gluži otrādi, tā pat to veicina. Nodarbinātība vai darba meklēšana ir atbalstāmas aktivitātes, kuru ietvaros cilvēks drīkst atstāt dzīvesvietu, turklāt elektroniskā uzraudzība disciplinē notiesāto, neļauj noslinkot vai atlikt uz vēlāku laiku elektroniskās uzraudzības grafikā ieplānoto,” šādas brīvības iemeslus skaidro VPD pārstāvis.
Elektroniskās uzraudzības mērķis – sodīt un likt laboties
„Pēc būtības elektroniskā uzraudzība ir viens no nosacīti pirmstermiņa no soda izciešanas atbrīvoto personu uzraudzības posmiem – uzraudzības pamatprincipi, kā arī amatpersonas noteikto pienākumu izpildes kārtība elektroniskās uzraudzības laikā ir līdzīga kā nosacīti pirmstermiņa no soda izciešanas atbrīvotajām personām bez elektroniskās uzraudzības,” skaidro VPD pārstāvis, „Jāuzsver, ka elektroniskā uzraudzība ir tikai palīglīdzeklis probācijas klientu uzraudzībā, lai nodrošinātu šo pakāpenisko pāreju uz dzīvi sabiedrībā un tā nekādā gadījumā nevar aizstāt PVD darbinieku darbu ar probācijas klienta domāšanas un uzvedības maiņu. Elektronisko uzraudzību nodrošina VPD darbinieki, kuri ieguvuši speciālas zināšanas par probācijas klientu uzraudzību un papildu zināšanas tieši par elektroniskās uzraudzības jautājumiem.”
VPD skaidro, ka savā būtībā šāda likumpārkāpēju uzraudzība ir virzīta uz Krimināllikumā definēto kriminālsoda mērķu sasniegšanu – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, atgriezt sodīto personu sabiedrībā (resocializēt) un panākt, lai notiesātais un citas personas ievērotu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
„Efektīva sodu izpildes sistēma palielina iespējas novērst noziedzīgu nodarījumu recidīvu (atkārtošanu), jo dod iespēju resocializēt personu. Resocializācijas procesā svarīga ir individuāla pieeja katram likumpārkāpējam un atbilstoša soda izpildes procesa plānošana. Plānojot un nodrošinot uzraudzības procesu, VPD ņem vērā uzraudzības perioda ilgumu, VPD noteiktos pienākumus, probācijas klienta recidīva riska un kriminogēno vajadzību (sociālpsiholoģisko problēmu) novērtējumu un sagatavo katram probācijas klientam individuālu uzraudzības plānu.
Uzraugi kontrolē katru notiesātā soli
Lai arī VPD atļauj elektroniski uzraugāmajiem uzturēties ārpus mājokļa telpām, šādām personām ir noteikti stingri brīvas pārvietošanās ierobežojumi. „Probācijas klients drīkst atrasties ārpus dzīvesvietas tikai elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā un norādītās aktivitātes ietvaros. Ja probācijas klients neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā un vietā, tas ir uzskatāms par elektronisko uzraudzību saistīto pienākumu nepildīšanu,” skaidro VPD amatpersona.
Arī tad, ja probācijas klients, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, neatstāj dzīvesvietu grafikā noteiktajā laikā vai atgriežas dzīvesvietā agrāk, nekā tas ir noteikts elektroniskās uzraudzības grafikā, viņam nekavējoties par to jāinformē elektroniskās uzraudzības centru, kas tālāk šo informāciju paziņo probācijas klienta lietas vadītājam. Atrodoties dzīvesvietā, probācijas klients ar elektroniskās uzraudzības centru un savu lietas vadītāju var sazināties, izmantojot elektroniskās uzraudzības bāzes staciju. Nepieciešamības gadījumā uz bāzes staciju var tikt nosūtīti arī ziņojumi. Ar bāzes stacijas palīdzību iespējams pat veikt attālinātu probācijas klienta pirkstu nospiedumu pārbaudi, kas ir viens no probācijas klienta kontroles mehānismiem.
Uzraudzības pārkāpēji riskē nonākt atpakaļ aiz restēm
„Ja probācijas klients, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nesazinās ar elektroniskās uzraudzības centru, elektroniskās uzraudzības centrs nekavējoties sazinās ar probācijas klientu, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, lai noskaidrotu šādas rīcības iemeslus, un paziņo par to Dienesta amatpersonai. Saskaņā ar VPD likumu, amatpersonai, uzraugot probācijas klientu, ir tiesības kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības, apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma, kā arī pārbaudīt elektroniskās ierīces jebkurā diennakts laikā. Par pienākumu nepildīšanu un grafika neievērošanu pirmajā reizē probācijas klients saņem tikai brīdinājumu, taču atkārtota pārkāpuma gadījumā VPD vēršas tiesā ar iesniegumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.
Par labu uzvedību aproci var noņemt
VPD informē, ka likums paredz arī iespēju vērsties tiesā par elektroniskās uzraudzības atcelšanu, gadījumos, ja persona, ir priekšzīmīgi pildījusi noteiktos pienākumus un ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, saskaņā ar kuru ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izciešanas bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas. Ja tiesa pieņem lēmumu atcelt elektronisko uzraudzību, notiesātais tiek uzraudzīts atbilstoši kriminālsodu izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētajiem nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto notiesāto uzraudzības noteikumiem.
Elektroniskā uzraudzīšana dienā izmaksā ap 10 EUR
Runājot par programmas ieviešanas izmaksām, VPD informē, ka projekta ietvaros 2015.gada 6.jūlijā ir noslēgts līgums ar „SuperCom” Ltd. par kopējo summu 950 159 EUR (bez PVN). Līdz 2016.gada 31.decembrim elektroniskās uzraudzības izmaksas 85% apmērā tiek segtas no projekta līdzekļiem, savukārt pēc Projekta beigām elektroniskās uzraudzības īstenošana tiks nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem. Pašreizējās elektroniskās uzraudzības izmaksas dienā uz vienu probācijas klientu ir 9,69 EUR, ko sastāda gan izmaksas saskaņā ar līgumu, gan elektroniskās uzraudzības centra darbinieku atalgojums, elektroniskās uzraudzības centra telpu uzturēšana un citi izdevumi.
Kasjauns.lv/Foto: Nauris Garkaklis, Valsts Probācijas dienesta arhīvs