Rīgas ebreji sakašķējas sinagogas dēļ: rabīni tiksies tiesā

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien, 7. septembrī, izskatīs strīdu starp Latvijas ebreju reliģisko draudzi „Šamir”, ko vada Rīgas Geto muzeja Spīķeros izveidotājs, rabīns Menahems Barkahans un Rīgas ebreju reliģisko draudzi, kas ir miljonāra, „Rietumu bankas” līdzīpašnieka Arkādija Suharenko vadītās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes sastāvā. Strīds ir par tiesībām izmantot bijušās sinagogas Rīgā, Stabu ielā 63, ēku.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Latvijas ebreju kopiena nav monolīta, tajā pastāv vairāki novirzieni un grupas. Ir Rīgas ebreju reliģiskā draudze, kura pārstāv ebreju kopienu, tai skaitā pārvalda arī sinagogu Vecrīgā, Peitavas ielā, un ir arī ebreju draudze „Šamir”, kuras vadītājs ir Barkahans.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ēka Stabu ielā 63 tika nodota Rīgas sinagogai. Tad ebreju reliģiskās draudzes savā starpā vēl nekaroja. 1998. gadā Rīgas sinagogas lietu pārvalde ar virsrabīnu Barkanu noslēdza līgumu uz 25 gadiem par ēkas pagrabstāva izīrēšanu, Kasjauns.lv pastāstīja Barkahans. Tomēr nu Rīgas Sinagogas lietu pārvalde vairs nevēlas sadarboties ar „ Šamir” un to dažādi diskriminē, žēlojas Barkahans.

Jāteic, ka līgums par bijušās sinagogas ēkas pagrabstāva izīrēšanu ar Rīgas ebreju draudzi iesākumā tika noslēgts ar Padomju ebreju Izraēlā un NVS valstīs garīgās un profesionālās atdzimšanas atbalsta fondu , kas reģistrēts Izraēlā. Vēlāk šis fonds visas savas saistības nodeva „Šamir”. Nu Rīgas sinagogas pārvaldītāji var atsaukties uz to, ka viņi ar „Šamir” nav noslēguši nekādu līgumu.

No 1998. gada pagraba telpas kādreizējās sinagogas ēkā atradās „Šamir” pārziņā un tās „Šamir” arī izremontējusi. Biedrība tur līdz 2013. gadam īstenoja savu reliģisko un sociālo darbību, kamēr ēkas pagrabstāvā tās apsaimniekotāji – Rīgas sinagoga 2013. gada septembrī neatslēdza elektrību, apkuri un ūdeni par it kā nenomaksātajiem rēķiniem, kurus „Šamir” gan sakās esot nomaksājusi. Saprotams, ka šādos apstākļos „Šamir” Stabu ielā nevar darboties un tā tagad jūtas uz ielas izmesta.

„Šamir” pārstāvis Vladimirs Rešetovs Kasjauns.lv pastāstīja: „Uzreiz pēc rabīna Nātana Barkana (1923 – 2003) nāves Rīgas ebreju draudze Martina Pereļa personā centās sagrābt „Šamir” centru. Tomēr ar ebreju sieviešu kluba „Idiš mame” („Ebreju māte”) palīdzību centrs telpās iebarikādējās un tas netika ieņemts.

Konflikts starp Rīgas sinagogu un „Šamir” ilgst jau aptuveni 12 gadus. Pēc līguma „Šamir” Rīgas ebreju reliģiskajai draudzei par telpām Stabu ielā jāmaksā tikai komunālie pakalpojumi un apsaimniekošanas maksa. Tomēr šo gadu laikā Rīgas ebreju reliģiskā draudze mums izvirzījusi vairākas nepamatotas prasības, tostarp, nenoturēt lūgšanas, izrakstījusi nepareizus rēķinu, pieprasot divkārtīgu PVN apmaksu un tā tālāk.”

Vai uzdarbojas mantkārības velns?

„Šamir” uzskata, ka Rīgas ebreju reliģiskā draudze viņus no Stabu ielas ēkas pagrabstāva grib izdabūt ārā mantkārīgos nolūkos, lai namu varētu vai nu izdevīgi pārdot vai izīrēt.

Barkahans Kasjauns.lv teica, ka ir mēģinājis ar Rīgas sinagogu panākt mierizlīgumu un vienoties par telpu izmantošanu, tomēr tas nav izdevies. Tāpēc nekas cits nav atlicis, kā vien vērsties  tiesā, lai tā atzītu „Šamir” tiesības darboties kādreizējās sinagogas pagrabstāvā.

Rabīns Barkahans ir sarūgtināts arī par to, ka viņš ir izlikts no ēkas, kuru pats savulaik atjaunoja. Padomju laikā šajā ēkā bija izvietots „Ceļu projektētājs” un namam bija nepieciešama pamatīga rekonstrukcija, kurai Barkahans ziedojis 25 tūkstošus dolāru.

Rīgas sinagogas lietu pārvaldes izpilddirektors Martins Pereļs Kasjauns.lv uzsvēra, ka Rīgas sinagoga Peitavas ielā tiek uzturēta no līdzekļiem, kurus iegūst izīrējot Stabu ielas 63 namu. Tomēr viss liecina, ka ar ēkas izīrēšanu diez ko labi neveicas. Augusta vidū internetā parādījās sludinājums, kurā par 6000 eiro mēnesī tiek izīrēta visa bijušās sinagogas četrstāvu ēka Stabu ielā, ieskaitot pagrabstāvu, par kura izmantošanu tagad norit tiesvedība. Sludinājumā gan nekas nav teikts, ka ēka ir kādreizējā sinagoga, vien minēts, ka tajā atradusies mācību iestāde. Te jāteic, ka pēc neatkarības atgūšanas ēkā dažus gadus atradās Rīgas Biznesa koledža.

Pereļs sarunā ar Kasjauns.lv gan nevēlējās komentēt Rīgas ebreju draudzes attiecības ar „Šamir”, jo viņa teiktais vienmēr tiekot sagrozīts vai pārprasts.

„Šamir” pārstāvošais advokāts Aldis Aliks Kasjauns.lv teica, ka visdrīzāk tiesa septembra sākumā vēl nenolasīs spriedumu ēkas Stabu ielā 63 lietā, jo „Šamir” tiesā plāno iesniegt papildinājumus un tādēļ tiesai, iespējams, vajadzēs papildu laiku, lai ar tiem spētu iepazīties.

Jāteic, ka domstarpības starp miljonāra Suharenko pārraudzīto Rīgas sinagogu un rabīna Barkahana vadīto „Šamir” sarežģī ebreju īpašumu lietu jautājumu jeb restitūciju. Tas mūsu likumdevējiem var radīt problēmas likumā noteikt, kam tad īsti būtu jāatdod kādreizējie ebreju īpašumi, kurus viņi zaudēja 2. pasaules kara laikā.

Saeimas un Ārlietu ministrijas juristi septembrī centīsies rast risinājumu juridiskajām pretrunām, kas radušās restitūcijas likumprojekta izstrādes laikā. Jāatgādina, ka Ārlietu ministrija sagatavojusi un Saeimā iesniegusi likumprojektus par piecu kādreizējo ebreju īpašumu atdošanu ebreju kopienai. Pašlaik par Latvijas ebreju pārstāvniecību tiek uzskatīta miljonāra Suharenko vadītā Ebreju draudžu un kopienu padome, kuras paspārnē ir apmēram 35 organizācijas. Bet uz kādreizējiem jūdu īpašumiem pretendē ari Barkahana vadītā biedrība „Šamir”, kura nav padomes sastāvā.