Fonds "Mākslai vajag telpu" piedāvā sarunu par mākslu ar Edgaru Raginski

“Māksla ir spējīga padarīt cilvēku labāku – mierīgāku, pozitīvāku, uz sadarbību orientētāku  –tātad uz veiksmīgāku sabiedrības locekli”, savā pārliecībā dalās Edgars Raginskis. Viņš uzskata, ka cilvēks, kurš bauda mākslu, uzlabo ne tikai savas dzīves kvalitāti, bet sniedz pienesumu arī sabiedrībai. Turklāt mākslinieki ne reti ar savu darbu apsteidz laiku, un viņiem ir aktuālas tās parādības, kas virmo sabiedrībā. Tāpēc, lai saprastu ko pārdzīvo citi, kā viņi tiek galā ar ikdienas izaicinājumiem, mākslas notikumu pieredzēšana ir esenciāli svarīga.

Ilustrējot vizuālās mākslas nozīmi, komponists un žurnālists min piemērus no mūzikas pasaules. Nesen nozīmīgs mūsdienu mūzikas virzītājspēks, pianists un diriģents Daniels Barenboims par komponistu Pjēru Bulēzu, vienu no vadošajiem un pretenciozākajiem autoriem, ir teicis, ka viņam piemīt spēja just ar prātu un domāt ar sirdi. Edgars Raginskis uzskata, ka līdzīga spēja piemīt arī daudziem latviešu māksliniekiem. Par to viņš ir pārliecinājies apmeklējot gan vidējās, gan jaunākās paaudzes mākslinieku izstādes. Kā vienus no iedvesmojošākajiem autoriem, kuru darbus aplūkojot rodas gan filozofiskas pārdomas, gan estētisks baudījums un laimes izjūta, Edgars Raginskis min Miķeli Fišeru un Kasparu Teodoru Brambergu.

Komponists uzskata, ka ar mākslas izstāžu apmeklēšanu vien ir par maz. Vajadzīga izglītības sistēma, kas cilvēkā jau no mazotnes rada nepieciešamību pēc mākslas notikumu baudīšanas. Un izveidot muzeoloģiski mūsdienīgu 21. gadsimta muzeju tādai nelielai tautai kā latvieši, ir pastāvēšanai svarīgi. Edgars atzīst, ka nejūtas kā mākslas eksperts, bet noteikti vēlētos paplašināt savas mākslas baudītāja un mīļotāja zināšanas. Tieši caur laikmetīgu mākslas muzeju kā mediju, viņš saredz šādu iespēju.

Fonds "Mākslai vajag telpu" tika dibināts ar mērķi panākt Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja uzcelšanu Rīgā. Kā vispiemērotāko vietu šādam muzejam fonds saredz RTU ēku Kaļķu ielā 1. Muzeja pamatfunkcijas būs veicināt Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas un nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Iniciatīvas uzsācēji uzskata, ka mūsdienu mākslas muzeja izveidošana ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni.

Regīna Zommere/Publicitātes foto