Kā Covid-19 mainījis Rīgas bezpajumtnieku dzīvi un uzvedību
Covid-19 izplatība ietekmējusi arī Rīgas patversmēs iemītnieku dzīvi. Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Moors intervijā portālam Jauns.lv stāsta, ka pandēmijas sākumā Rīgā pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas varētu būt pozitīvi ietekmējuši bezpajumtnieku alkohola lietošanas paradumus.
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Moors Jauns.lv sacīja, ka jau pavasarī, kad bija Covid-19 pirmais vilnis, galvaspilsētā sniegtos sociālos pakalpojumus nācās pielāgot epidemioloģiskai situācijai.
Pirmā lielā aktualitāte parādījās, kad kāds "Zilais Krusts" naktspatversmes iemītnieks saslima ar Covid-19. "Tur uzreiz parādījās jautājumi par visu mērķa grupu. Pirmkārt, ko darīt ar konkrēto pakalpojumu sniedzēju, otrkārt, kā mēģināt maksimāli proaktīvi novērst Covid-19 izplatību."
Nakts patversmē „Zilais Krusts” uzstāda armijas teltis ar aprīkojumu
Ņemot vērā epidemiologu ieteikumus, un situāciju, ka vienuviet saslimuši ir tik daudz cilvēki, tika nolemts patversmes teritorijā uzstādīt armijas teltis ...
"Zilā Krusta" patversmē uzturējās ap simts cilvēku, un tas bija diezgan liels skaits. Tā kā šie ļaudis ikdienā uzturēja ciešus sakarus, viņiem bija diezgan augsts inficēšanās risks.
Izretināja patversmes iemītniekus
"Tāpēc viena no pirmajām lietām, ko mēs darījām, bija personu bez noteiktas dzīves vietas retināšana," Moors teica un skaidroja, ka speciālisti apzināja vairākas citas galvaspilsētas vietas, kur patversmes iemītniekus turpmāk izmitināja. Līdz ar to "Zilā krusta" patversmē palika tikai aptuveni puse iemītnieku. Toreizējā Rīgas domes administrācija atbalstīja, ka no rezerves fonda jāfinansē papildus patversmes vietas, lai cilvēki nekoncentrētos vienā patversmē.
Atļāva patversmēs dzīvot arī pa dienu
Otrkārt, speciālisti nolēma, ka jāļauj personām bez noteiktas dzīvesvietas patversmēs uzturēties visu diennakti. Līdz tam nakts patversmju telpās varēja ierasties tikai vakarā, bet no rīta telpas bija jāatstāj. Pa dienu šie patversmju iemītnieki staigāja apkārt pa pilsētu.
Interesants blakus efekts
Moors atklāja, ka abiem šiem lēmumiem bija interesants blakus efekts. Pēc tam Gaiziņa ielas patversmē, kur var uzturēties arī alkohola reibumā esoši cilvēki, novēroja mazāku ļaužu pieplūdumu. "Tur nogādāto klientu skaits samazinājās."
"Mums likās, ka retināšana un atļaušana dzīvot visās patversmēs pa dienām kaut kādā veidā samazina to, ka šie cilvēki apkārt klīst acīm redzamā reibumā. Varbūt viņi "pa maziņam" iedzēra uz vietas, bet zināmā mērā tas ir pozitīvs efekts," speciālists teica.
Divi atšķirīgi principi, kā strādāt ar bezpajumtniekiem
Vairākās Rietumvalstīs ir nonākts pie secinājuma, ka ar bezpajumtniekiem labi strādā princips "housing first". Tas nozīmē, ka bezpajumtniekiem vispirms nodrošina mājokļus.
"Ir divu veidu pieejas. Viena ir tā saucamā rehabilitācijas trepe jeb biheivioralā pieeja. Tas nozīmē: ja cilvēks uzlabo savu uzvedību, viņš var nonākt nākošajā līmenī un saņemt augstāka līmeņa pakalpojumu. Piemēram, cilvēks patversmē pierāda, ka var nedzert un grib kaut ko darīt, tad viņš var nonākt rehabilitācijas centrā. Ja rehabilitācijas centrā viņš iztur, tad sociālie darbinieki var parādīt "gaišo ceļu" uz patstāvīgu dzīvi. Ja viņš patstāvīgā dzīvē izpilda noteikumus, var saņemt sociālo palīdzību un tālāk startēt darba tirgū utt. Loģika ir tāda: ja tu esi labs zēns, tad tev sabiedrība dod.
Diemžēl ir konstatēts, ka ne vienmēr tas strādā, piemēram, tur, kur ir ilgstoša bezpajumtniecības pieredze, kas parasti saistās ar ilgstošu vielu lietošanu un garīga rakstura traucējumiem, psihiskām saslimšanām. Piemēram, Somijā ir novilkuši robežu - aptuveni desmit gadi. Tas ir brīdis, kad neviens vairs nevar pateikt, kas bija pirmais: psihiska saslimšana vai alkoholisms.
Tad efektīvāk ir nodrošināt vietu, kur cilvēks var droši dzīvot un uzturēties, lai cik tas sabiedrībai maksātu. Tā ir tāda ļaunuma, sliktuma mazināšanas taktika. Cilvēkam vispirms nodrošina mājokli, un tad tur dara tā, lai viņš, iespējams, maina uzvedību. Zināma loģika ir abos gadījumos. Mums dominē rehabilitācijas pakāpieni, bet netīšām ir sanācis strādāt pēc principa "mājoklis vispirms"."
Pavasarī iedibinātā kārtība spēkā arī tagad
Pavasarī pieņemtās izmaiņas patversmēs ir spēkā arī patlaban. Visās patversmēs ir vienāda kārtība: iemītnieki tiek izretināti un viņiem ir atļauts patversmēs uzturēties arī pa dienu.
Tagad, rudenī un ziemas sākumā, sociālie darbinieki un patversmēs strādājošie ir zinošāki un pieredzējušāki nekā pavasarī, kad bija Covid-19 pirmais vilnis. Tagad ir skaidrs rīcības plāns, kas un kā jādara, ja kāds iemītnieks saslimst ar Covid-19, piemēram, kā notiek izolācija, kontaktpersonu apzināšana un citas nianses.
Vai bezpajumtnieks mazgās sejas masku 60 grādos?
Covid-19 apstākļos patversmēs pieejami arī roku dezinfekcijas līdzekļi, un valsts ir parūpējusies par bezpajumtnieku sejas maskām. "Ir cits jautājums, cik viņi paši ir disciplinēti un ko ar to visu dara. (..) Šobrīd viņiem dala maskas, kas ir jāmazgā 60 grādu temperatūrā. Un katram iedod vienu masku. (..) Ja kāds ir gatavs masku mazgāt ar ziepēm, viņam viss tiek nodrošināts."
Masku nepareiza lietošana varētu būt arī personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti. "Tie ir cilvēki, kas varētu arī nepakļauties valdības noteikumiem. Tur neko neviens nevar izdarīt."
Tas izmaksā gandrīz miljonu eiro
Abi iepriekš minētie lēmumi par patversmju iemītnieku izretināšanu un atļauju dzīvot patversmēs arī pa dienu prasīja papildus finansējumu. Vajadzēja apmaksāt papildus patversmes vietas, kā arī norēķināties ar darbiniekiem un ēdinātājiem, jo tagad patversmes bija atvērtas arī pa dienu.
"Rīgai tas izmaksā apmēram 900 tūkstošus eiro gadā," Moors teica un piebilda, ka līdz tam patversmju izmaksas galvaspilsētā bija aptuveni 2,6 miljoni eiro gadā.
Gada laikā Rīgas patversmes izmanto aptuveni 4600 cilvēku, bet mēnesī patversmēs vienlaikus parasti uzturas ap 600 cilvēku.
