Valsts prezidents izsludina valsts budžeta paketi, bet pārmet trūkumus tajā
Valsts prezidents Egils Levits piektdien ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.
Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina.
Kopumā "Latvijas Vēstneša" papildu laidienā ir izsludināti 30 likumi un Valsts prezidenta paziņojums par valsts budžeta likumu paketi 2021.gadam.
"2021.gada valsts budžets ir lielākais Latvijas vēsturē, un es esmu gandarīts, ka šajā budžetā ir pieaugusi tā izdevumu daļa. Tomēr Covid-19 pandēmija un neskaidrība par tās ietekmes dziļumu un ilgumu atstās savu iespaidu uz nākamo saimniecisko gadu," tā paziņojumā par valsts budžetu 2021.gadam kā pamatu valsts tālākai attīstībai izsakās Levits.
Ar šodien izsludināto likumu apstiprināts valsts budžets 2021.gadam. Nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 9,585 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 10,764 miljardi eiro. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām - 405 086 146 eiro.
Novērtējumā par budžeta pieņemšanas gaitu Levits norāda, ka, rūpīgi sekojot līdzi budžeta apspriešanas gaitai Saeimā, kā arī vairākkārt nākot ar priekšlikumiem valdībai un diskutējot ar sociālajiem partneriem, Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā.
"Steidzamības noteikšanai un Valsts prezidenta mehāniskai izslēgšanai no budžeta pieņemšanas procesa konkrētajā gadījumā nebija nekāda objektīva pamata. Budžeta pakete nevar kalpot kā sava veida postmoderns Satversmes 81. pants, kas izpildvaras institūcijām ļauj ātri un efektīvi izdzīt cauri Saeimai sev vēlamo regulējumu, budžeta paketē iekļaujot līdz galam nepārdomātas, juridiski vāji izstrādātas un diskutablas reformas. Reformu gadījumā ir būtiski paredzēt pietiekami ilgu starplaiku starp likuma izsludināšanu un spēkā stāšanos, lai sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar jaunā likuma saturu un atbilstoši tam plānot savu rīcību," uzskata Levits.
Savukārt, domājot par Latviju kā modernu un ilgtspējīgu valsti, Valsts prezidents aicina turpmāk izvērtēt plānoto reformu vadības procesu, lai padarītu to atvērtāku un uzlabotu dialogu ar sabiedrību.
