Šobrīd tuvinieku strīdi notiek biežāk nekā pavasarī, liecina aptaujas dati

Straujās pārmaiņas ikdienā, satraukums par veselību un nākotni, kā arī attālinātais darbs un bērnu mācības rada papildu slodzi un var saasināt arī savstarpējās attiecības.

Dati parāda, ka 13% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 laikā biežāk sākuši strīdēties ar tuviniekiem (3% – izteikti biežāk, 10% – nedaudz biežāk nekā parasti). Salīdzinājumā ar šī gada aprīlī veikto aptauju rudenī strīdi ar tuviniekiem notiek biežāk, jo pavasarī tikai 6% atzīmējuši, ka attiecības ar tuviniekiem pasliktinājušās un strīdi kļuvuši par biežāku parādību.

78% norādījuši, ka Covid-19 attiecības ar tuviniekiem nav mainījis, 5% pauduši viedokli, ka strīdu šobrīd ir mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Krīzes uztveres fāzes

Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece skaidro, ka vairāku psihoterapijas virzienu pētnieki ir izdalījuši cilvēku reakcijas fāzes krīzes situācijās, kur katrai ir raksturīgas atšķirīgas izjūtas.

Pirmā ir šoks – iekšējs apdullums, emocionāla anestēzija, kurai seko nākamā fāze ar izjūtu, ka “tā ir kļūda”, “tas nenotiek – tā nevar būt”, psihe mēģina izglābties, noliedzot situāciju un attālinot sevi no šiem notikumiem.

Pēc tam sākas aizsardzības mehānisms – noliegums – pretestība sarežģītai informācijai, piemēram, ka cilvēks ir inficējies.

Sākot samierināties ar notikumu, cilvēki nonāk dusmu un vainošanas fāzē. Droši vien katrs ir izjutis vēlmi vainot dažādu valstu valdības, veselības organizācijas vai līdzcilvēkus. Aiz spēcīgajām dusmām slēpjas citas dziļākas izjūtas – bezspēcība, ievainojamība un kontroles zaudēšana.

Šajā pandēmijas laikā pētnieki izceļ, ka izteikti izjūtam – kontrole pār pasauli vairs nav pašu cilvēku rokās. Tad rodas vēlme pieslieties kādai sazvērestības teorijai, kas novērš uzmanību no nepatīkamajām izjūtām par kontroles zudumu pār savu dzīvi, jo tās piedāvā vienkāršu skaidrojumu.

Kontroles trūkums var izraisīt paniskas bailes, dziļu izmisumu, panikas lēkmes un vientulības izjūtu, kas virza uz izolētību un depresiju, ko raksturo nemiers un apjukums un raksturīgās psihosomatiskās izpausmes.

Eksperte uzsver, ka šajā laikā ir izteikta iekšēja cīņa starp divām atšķirīgām tendencēm. No vienas puses, ir vēlme, lai nekas nemainās un situācija būtu kā agrāk, bet no otras puses, ir sapratne, ka gaidāmas izmaiņas un ierobežojumi, kuriem jāpielāgojas.

Savstarpējās attiecības pandēmijas laikā

Biseniece norāda, ka gan visā sabiedrībā kopumā, gan katrā ģimenē atsevišķi katrs pārdzīvo Covid-19 radītās emocionālās svārstības, un savstarpējās attiecības tiek īpaši bojātas, ja dažādu jautājumu risināšanā tiek izmantotas dusmas vai aizkaitinājums.

Šobrīd daudz laika tiek pavadīts kopā un tuvinieki nonāk daudz ciešākā kontaktā, kas, iespējams, lielai daļai cilvēku atšķiras no ierastā ikdienas ritma. Turklāt ir jādalās ar telpu, laiku, datoru un citiem sadzīves priekšmetiem, kas var radīt nesaprašanos un konfliktus. Tāpat svarīga ir laika un pienākumu godīga sadale. Piemēram, ja abiem vecākiem mājās ir jāstrādā un arī jāveic vecāku pienākumi, sekojot bērna mācībām, tad ir nepieciešama skaidra un godīga vienošanās. Pretējā gadījumā konflikti ir neizbēgami.

Tāpat eksperte norāda, ka Covid-19 laikā spriedze īpaši pieaug pāru attiecībās, jo pret svešiniekiem cilvēkam ir tendence būt uzmanīgam un kontrolēt savas emocionālās izpausmes, bet pret savējiem emociju kontrolei nepietiek spēka un tā mazinās.

Speciāliste uzsver, ka vēl sliktāk ir gadījumos, kad tuvinieki tiek izmantoti, lai izlādētu savas negatīvās emocijas, trauksmi un dusmas, aiz kurām patiesībā slēpjas bailes. Tas ģimenes locekļus atgrūž, uzkrājas aizvainojumi un vairojas dusmu enerģija. Ir ļoti svarīgi, ka ģimenē katrs pieliek savus pūliņus un neļaujas emociju izvirdumiem, kas pašam konkrētajā brīdī sniedz atvieglojuma sajūtu, bet ilgtermiņā rada attiecību sarežģījumus.

Attiecību stiprināšana Covid-19 laikā

Krīzes situācijās attiecību nozīme tuvinieku vidū tikai pieaug, jo savstarpējais atbalsts vislabāk palīdz tikt cauri grūtībām. Biseniece uzsver, ka krīze ir laiks, kad sevišķi svarīga ir abpusēja laika un pienākumu plānošana – kopīgi jāvienojas par darbu, bērniem un mājasdarbiem veltīto laiku, kā arī citiem pienākumiem.

Jāatceras, ka ģimene ir komanda, kurai arī jāstrādā kā komandai, proti, visiem kopā. Tāpat speciāliste atgādina, ka krīzes laiks sniedz iespēju mācīties uzklausīt, nepārtraukt, izprast atšķirīgas emocijas un saprast arī pašiem sevi. Laikā, kad internetā parādās daudz dažādu sazvērestības teoriju un pretrunīgu viedokļu, jācenšas neuzspiest savu viedokli kā vienīgo pareizo.

Pētījums tika veikts sadarbībā ar Benu aptieku laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim, aptaujājot 2779 respondentus.