Cik pelna un tērē dāsni atalgotā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa

Kā vēsta viņas ienākumu deklarācija, Ilze Znotiņa pērn darba algā saņēmusi 105 356,41 eiro. Tie gan nav bijuši viņas vienīgie ieņēmumi. Tāpat Znotiņa saņēmusi vēl virkni honorāru – kopsummā 3951,49 eiro apmērā –, kā arī pabalstu no valsts budžeta (1611,36 eiro), “citus ienākumus” no Rīgas Juridiskās koledžas 260 eiro apmērā un dividendes no SIA "Katre" 4631,33 eiro apmērā. Tādējādi Znotiņas ienākumi 2019. gadā kopumā sasniedza 115 810,59 eiro.

Tāpat Znotiņa spējusi uzkrāt 87 479,29 eiro AS "Citadele banka", kas ir par 48 571,45 eiro vairāk nekā 2018. gada izskaņā. Znotiņai bijušas arī parādsaistības – 12 000 eiro –, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir samazinājušās par 880 eiro.

Znotiņu ģimenē valsts amatpersona ir ne tikai FID priekšniece Ilze Znotiņa, bet arī viņas vīrs Reinis, kas strādā Valsts policijā. Salīdzinot ar sievu, Znotiņa ienākumi bijuši krietni mazāki, taču, salīdzinot ar atalgojuma līmeni valstī, gana pieklājīgi. Viņš pērn darba algā Valsts policijā ir saņēmis 60 471,42 eiro, darba algā Rīgas Stradiņa universitātē – 182,99 eiro. Reinis Znotiņš saņēmis arī apdrošināšanas atlīdzību 85,08 eiro apmērā un 273,19 eiro deklarējis kā citus ienākumus no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra. Znotiņam, pretēji sievai, nav parādsaistību, toties deklarēti uzkrājumi AS "Citadele banka" 30 000 eiro apmērā.

Tā nu tīri aritmētiski saskaitāms, ka Znotiņu ģimenes kopējie ienākumi pērn bijuši 176 823,27 eiro jeb vidēji 14 735 eiro mēnesī. Un redzams, ka Ilze Znotiņa mēnesī nopelna teju 10 tūkstošus eiro, bet viņas vīrs – mazliet vairāk par pieciem tūkstošiem.

Ilze Znotiņa tāpat deklarējusi to, ka viņai pieder ne tikai bēdīgi slavenā un jau pašas likvidētā SIA "Katre", bet arī dzīvoklis Rīgā un zeme ar ēkām Ķekavas pagastā, kā arī automašīna "Volvo XC60", savukārt Znotiņas kundzes vīram ir tikai lietošanā nodots dzīvoklis Rīgā.

Cik Znotiņi mēnesī tērē?

Ja var ticēt Znotiņu ģimenes deklarācijām par 2019. gadu, tad Ilze šajā gadā palielināja naudas uzkrājumus bankā par 48 571,45 eiro, atmaksāja kredītu par 880 eiro, aptuveni 31 247,29 eiro samaksāti nodokļos no darba algas (ja pieņemam, ka Znotiņas apgādībā ir trīs nepilngadīgas personas), veikusi iemaksas privātajā pensiju fondā un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur pēdējās divas pozīcijas nav zināmas, jo deklarācijā šīs summas nav norādītas. Bez dzīvības apdrošināšanas un trešā pensijas līmeņa uzkrājuma Znotiņa ik mēnesi tērējusi vidēji 2925 eiro.

Savukārt Znotiņas vīrs 2019. gadā palielinājis bezskaidras naudas uzkrājumus bankā par 15 000 eiro, aptuveni 18 801,84 eiro samaksāti nodokļos no darba algas (ja pieņemam, ka Znotiņa apgādībā nav nepilngadīgas personas), līdz ar to Znotiņu ģimenes galva ģimenes tēriņus palielinājis par aptuveni 2265 eiro. Tādējādi Znotiņu ģimene ik mēnesi tērējusi aptuveni 5190 eiro, kas ir vidēji 170 eiro dienā. Savukārt pelnījuši nedaudz virs 200 eiro dienā, tātad vidēji katru dienu uzkrājot 30 eiro.

Vai Znotiņas darījumi pakļaujas kā aizdomīgi?

Znotiņa, lai arī 2019. gadā spēja uzkrājumus palielināt par vairāk nekā 48 tūkstošiem eiro, savas parādsaistības samazinājusi tikai par 880 eiro, kaut gan aizdevuma summa 2018. gada nogalē bija tikai 12 880 eiro un pērnā gada izskaņā attiecīgi nieka 12 000 eiro – salīdzinot ar ievērojamo teju 90 tūkstošu eiro uzkrājumu bankā. Saskaņā ar Znotiņas vadītās iestādes FID publicēto metodoloģisko materiālu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes viena no pazīmēm, kas attiecas uz klientu vai tā sadarbības partneriem, ir apstāklis, ka “aizdevēja vai saņēmēja labklājības līmenis nav samērīgs ar izsniegto aizdevumu vai pārbaudāms”. Ņemot vērā Znotiņas deklarēto par viņas parādsaistībām, ienākumiem, veiktajiem uzkrājumiem un parāda apmaksas apmēru, ir jaušams, ka Znotiņa pati varētu pakļauties FID apstiprinātajām pazīmēm. Proti, Znotiņas niecīgajai aizdevuma atmaksai un aizdevuma summai nav loģiska izskaidrojuma, jo viņas ienākumi un uzkrājumi ļauj aizdevumu atmaksāt tūlītēji. Citiem vārdiem sakot, Znotiņas rīcībā, kas izsecināma pēc publiski pieejamās informācijas, nav konstatējams ekonomisks pamatojums veikt četras reizes lielākus uzkrājumus bankā, vienlaikus neveicot pilnīgu aizdevuma atmaksu. Vai Znotiņas uzkrājumu un aizdevumu esamībai ir ekonomiskais pamatojums, kas izslēdz viņas darījumus kā aizdomīgus, jāvērtē, protams, uzraugošajām institūcijām.

Paralēlie darbi darba laikā?

Zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad jau sodījis FID priekšnieci par neatļautu amatu savienošanu, par ko Znotiņai tika piemērots sods 100 eiro apmērā. Tobrīd Znotiņa dziļi atvainojās sabiedrībai, ka viņa kā augsta līmeņa juriste ilgstoši ir ignorējusi likumdošanu. Tomēr "Kas Jauns" interesants šķitis vēl kāds Znotiņas deklarācijā norādītais apstāklis, proti, Znotiņa pērn ir saņēmusi honorārus no tādām iestādēm kā Latvijas Tiesnešu mācību centrs, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Universitāte un pilnsabiedrība "Delna" un partneri. Spriežot pēc honorāru izmaksātājiem, jaušams, ka Znotiņa, visticamāk, piedalījusies zvērinātu notāru apmācībās, kā arī Latvijas Tiesnešu mācību centra apmācībās, par ko saņēmusi samaksu. Maz ticams, ka šīs iestādes mācību kursus ir rīkojušas ārpus darba laika, tāpēc izriet jautājums, vai Znotiņa, mācot notārus un citas tiesu sistēmai piederošās personas, to ir darījusi darba laikā, kad paralēli saņem arī darba algu FID?

Loģiski gan būtu – kad Znotiņas kundze dodas pasniegt apmaksātas lekcijas darba laikā, viņa nesaņem darba algu FID, lai izvairītos no valsts budžeta līdzekļu izšķērēšanas. Bet to, vai tiešām tā nu ir gadījies, ka Znotiņa vienlaikus pildījusi amata pienākumus un pasniegusi lekcijas, par to saņemot personīgu honorāru, visticamāk, jāvērtē Valsts kontrolei, kas uzrauga valsts līdzekļu izšķērdēšanu.