Purvciema veikala pārdevēja: "Dažreiz šķiet, ka neizturēšu un sabrukšu"

Pārdevēja nevēlējās publiski atklāt savas darba vietas nosaukumu un konkrētu atrašanās vietu [redakcijai tas ir zināms], taču piekrita pastāstīt, ka tā atrodas vienā no Rīgas apdzīvotākajiem mikrorajoniem - Purvciemā.

"Par pārdevēju strādāju jau vairāk nekā piecus gadus, taču vēl nekad nebiju saskārusies ar tādu pircēju agresiju, kādu izjūtam tagad, Covid-19 pandēmijas laikā. Lielākā daļa pircēju veikalā uzvedas normāli, bet man šķiet, ka līdz ar ierobežojumu ieviešanu un pastiprināšanu daudzi kļuvuši nervozāki un agresīvāki,"  Anna dalījās savos novērojumos.

Bez darba palikušie savu niknumu atstāj veikalā

Viņa piekrīt, ka ļoti svarīga ir pašas pārdevējās attieksme: "Protams, katru rītu, dzerot kafiju, nolemju saglabāt labvēlīgu attieksmi un neņemt vērā burkšķētājus, taču pēcpusdienā un vakarpusē tas kļūst arvien grūtāk.

Redzu, ka daudziem šoruden ir turpinājuši sarukt ienākumi un daļa cilvēku vispār palikuši bez regulāra darba un algas. Bet ikmēneša rēķini jau viņiem nav atcelti! Tāpēc cilvēki ir dusmīgi un daži pat nikni."

Anna neslēpj, ka pārdevējai ļoti bieži nākas atbildēt par citu cilvēku darbiem. "Ja kādai precei ir palielināta cena, bez darba palikušais cilvēks savu neapmierinātību, protams, izgāž uz mani. Ja uzņēmums darbiniekam ir samazinājis algu, viņš, protams, atnāk uz veikalu un bļaustās uz mani, jo uz savu priekšnieku baidās kliegt.

Pusaudzis sanikno mammu, bet viņa burkšķ veikalā

Un tādu piemēru ir daudz. Ja pusaudža mamma netiek galā ar viņa attālinātajām mācībām un nespēj motivēt piesēsties pie grāmatām, tad viņa atnāk uz veikalu kā pūķis un šņāc uz mani."

Vairums neapmierināto pircēju vienkārši paburkšķ vai pasūdzas par savu situāciju, taču gadās, ka kāds paceļ arī balsi un pat sāk lamāties.

Anna un viņas kolēģes šādas situācijas cenšas pārdzīvot, sakožot zobus un strādājot tālāk, jo darba devējs ir aizliedzis iesaistīties strīdos ar pircējiem, tomēr ne vienmēr izdodas saglabāt vēsu prātu un dažkārt pasprūk arī kāds asāks un skaļāks atbildes vārds.

Kliedz par nepareizo gurķu cenu

Pagājušajā nedēļā pie viņas veikalā bija ienācis kāds vīrietis. "Pēc izskata parasts pusmūža kungs: tīrā apģērbā un ar masku uz sejas. Bet, kad nosvēru viņa salasītos gurķus un sarēķināju to cenu, viņš sāka kliegt un rupji lamāties, it kā es būtu noteikusi gurķiem tik augstu cenu un vēl vainīga pie viņa mājas un darba problēmām.

Vīrietis ātri iedegās dusmās un, vārdus neizvēlēdamies, sāka krieviski lamāties uz mani. Viņš lādēja ne tikai mani un manu veikalu, bet arī nospļāvās uz letes un sāka lamāt valdību, īpaši tās vadītāju un veselības ministri."

Ko Anna tajā brīdī darīja? "Nu, ko es varēju darīt? Centos saglabāt vēsu prātu, neuztvert viņa vārdus personiski, bet arī es esmu tikai cilvēks. Man sāp, ja mani nepamatoti nolamā."

Tāpēc viņa vērsusies pie apsarga un lūgusi tā iesaisti. Pēc skaļākas vārdu pārmijas niknais veikala apmeklētājs nedaudz nomierinājies un, nometis gurķus uz letes, bravūrīgi devās prom.

Jūtas netīra un apspļaudīta, bet no darba neaiziet

"Bet es pēc šī vārdiskā uzbrukuma jutos tik netīra un aizskarta, ka palūdzu kolēģi mani aizstāt, lai pati dotos uz tualeti nomierināties. Dažreiz mēs ar kolēģēm, viena otru mierinot, sakām, ka šie klaigātāji nav tik vērtīgi, lai viņu dēļ sajuktu prātā. Bet nenoliedzami - ir grūti. Man riebjas žēloties, bet dažreiz šķiet, ka neizturēšu un sabrukšu turpat uz veikala grīdas. Protams, brīžiem gribas kliegt pretī un nolamāt burkšķētāju, bet apzinos, ka to drīkstu darīt tikai klusībā, lai citi to nedzird.

Lai gan dažreiz pēc šādām situācijām gribas rakstīt atlūgumu un uzreiz iet prom no darba, bet apzinos, ka tas nav reāls variants. Kur es tagad dabūšu jaunu darbu? Visur ir tik daudz bezdarbnieku, ka labāk šajos apstākļos turēties pie esošās darba vietas, lai cik nepatīkami dažreiz būtu klienti. Man mājās ir divi mazi bērni, un es patlaban nevaru atļauties palikt bez iztikas līdzekļiem."

Aizrādījumi, ka jālieto maska, izsauc dusmas

Pārdevēja neslēpj, ka pēdējā laikā daudz konfliktu ar veikala apmeklētājiem ir par sejas masku lietošanu: "Ne visi pircēji grib lietot sejas maskas, ne visi to dara pareizi, tāpēc man nereti nākas aizrādīt."

"Ja jūs zinātu, cik agresīvi ir tie cilvēki, kuri uzskata, ka sejas masku lietošana ir muļķības un tās nevajag valkāt! Protams, arī man ir savas domas par Covid-19 pandēmiju, taču, ja valsts un darba devējs ir noteikuši, ka iepērkoties jālieto sejas maskas, es tā arī daru. Taču ne visi cilvēki ir līdzīgās domās.

 Vislielākā "cepšanās" par masku lietošanu bija pirmajās nedēļās, kad tās noteica par obligātām. "Daļa pircēju nesaprot, ka ne jau es izdomāju šo prasību un ne jau mani vajadzētu gānīt par to. Masku lietošanu neizdomāja arī apsargs un veikala vadītājs! Ejiet un izsakiet savu viedokli tiem, kas šos noteikumus izdomāja, nevis bļaujiet uz veikalu pārdevējām un apsargiem,"  Anna aicina pircējus būt pieklājīgiem.

Masku dēļ gandrīz sakaujas

Pārdevēja arī pastāstīja, ka novembra vidū, kad stājās spēkā stingrāki noteikumi par sejas masku lietošanu veikalos, kāds vīrietis veikalā pamatīgi saniknojās.

"Viņš pienāca pie kases, uzlika uz letes savu dzēriena pudeli, pelmeņu paku un skābā krējuma kārbu. Kad aizrādīju par sejas masku, vīrietis kļuva nikns un, pirms es paguvu izsaukt apsargu, attaisīja pudeli un draudēja, ka uzlies tās saturu man virsū, ja es "vēl daudz ļečīšu". Draudus dzirdot, viņam pievērsās aizmugurē stāvošā sieviete un sāka kaunināt par šādu uzvedību. Domāju - ja viņas vietā būtu vīrietis, abi būtu sakāvušies. Tik aizsvilies bija dzēriena pircējs! Saprotams, ka es sabijos un jutos nepatīkami, bet labi, ka pavisam drīz atsteidzās apsargs un izraidīja agresīvo vīrieti ārā no veikala. Protams, viņš netaupīja lamu vārdus un apvainojumus."

Aicina saglabāt cilvēcību

Anna saprot, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem šis pandēmijas laiks ir ļoti grūts, taču viņa uzsver: veikalu darbinieki tikai cenšas darīt savu darbu, nevis speciāli apgrūtināt pircēju dzīvi ar maskām, distances ievērošanu un roku dezinfekciju.

"Arī mēs esam cilvēki, un pircējiem nevajag uz mums burkšķēt un kliegt, ja viņu pašu dzīvē radušās problēmas. Arī mani mājās gaida skolēns, kurš mācās attālināti, obligāti maksājami rēķini un uz gultas guloša mamma. Veikalā es pelnu sev iztiku, nevis nodarbojos ar klientu dzīves apgrūtināšanu.

Aicinu saprast veikalā strādājošos cilvēkus - arī mums sejas masku lietošanu visas dienas garumā nav sapnis, bet to darām, jo tādi ir noteikumi. Padomājiet par mums, pārdevējiem, - mēs masku lietojam gandrīz visu dienu, bet jums, pircējiem, tā jāuzvelk tikai 15 minūtes dienā, ienākot veikalā! Ja salīdzinām, neizklausās pārāk grūti!"