Lielākie labsajūtas ienaidnieki rudenī - tumsa un lietus. Kur smelties prieku?
Lai arī tumsa un lietaini laika apstākļi (69% cilvēku), tāpat kā pieaugošie tēriņi (40%) tiek atzīti par galvenajiem labsajūtas ienaidniekiem rudenī, šajā gadalaikā Latvijas iedzīvotājiem netrūkst arī prieka avotu, secināts Jūrmalas pilsētas un SKDS veiktajā pētījumā “Latvijas iedzīvotāju rudens labsajūtas formula”. Tajā iedzīvotāji tika aptaujāti par viņu fiziskajām aktivitātēm rudenī, rūpēm par savu veselību un faktoriem, kas veicina vai traucē viņu labsajūtai.
Vairākumu priecīgākus dara aktīvi pavadīts laiks
Prieku rudenī cilvēki vislabprātāk gūst (60% gadījumu), dodoties garās pastaigās dabā – gar jūru, pa mežu vai dabas takām. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju prieku sagādā sēņošana un ogošana (51% respondentu). Trešdaļa aptaujāto (31%) vislabprātāk bauda rudeni ceļojot, turpretim teju 40% visvairāk prieka gūst no mierīgas laika pavadīšanas mājās, ieritinoties siltā segā un nesteidzīgi malkojot tēju, trešdaļa šajā laikā labprāt lasa grāmatas. Savukārt aptuveni trešdaļa aptaujāto rod prieku kultūras dzīves baudīšanā, piemēram, teātru un kino apmeklējumā.
Svarīga loma labsajūtas gūšanā ir arī uzturam – viena piektā daļa respondentu ēst gatavošanu dēvē par savu lielāko rudens prieka avotu. Turklāt Latvijas iedzīvotāji novērtē vietējās ražas sniegtās priekšrocības un uzskata, ka visvairāk enerģijas viņiem sniedz un laimes sajūtu veicina veselīgs un sezonai atbilstošs uzturs, kas papildināts ar kārtīgu gaļas ēdienu.
Sevis lutināšana – viens no rudens labsajūtas avotiem
70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka daudz iespēju veselības uzlabošanas un aktīvās atpūtas iespēju ir Jūrmalas pilsētā. Visbiežāk cilvēki (43% gadījumu) dodas garās pastaigās gar jūru, bet vairāk nekā piektdaļa izvēlas pastaigas Ķemeru, Ragakāpas un citos dabas parkos, kā arī bauda aktīvu atpūtu akvaparkā vai izmanto Jūrmalas piedāvās plašās kūrortārstniecības un SPA iespējas. Puse Latvijas iedzīvotāju, lai sagādātu sev labsajūtu drēgnajā laikā, sapņo par veselības uzlabošanu kādā no Jūrmalas kūrortārstniecības iestādēm, un gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju vēlētos lutināt sevi ar SPA procedūrām un masāžām.
Lai dotu cilvēkiem iespēju un iedvesmotu baudīt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu arī gada tumšajos mēnešos, Jūrmala turpina pērn aizsākto tradīciju rīkot Veselības nedēļu. Veselības nedēļa Jūrmalā notiek no 14. līdz 20. septembrim. Tās laikā visi interesenti var bez maksas apmeklēt nūjošanas, aerobikas, fizioterapijas, jogas un citas nodarbības, mācīties vingrot kopā ar ielu vingrotājiem, piedalīties lekcijās par onkoloģisko un sirds veselību, veselīgu uzturu un garīgo labsajūtu. Topošās māmiņas varēs saņemt fizioterapeitu un psihologu konsultācijas.. Veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanas programma sarūpēta arī senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti.
Veselības nedēļā katra diena veltīta kādam ar veselību un aktīvu dzīvesveidu saistītam tematam: fiziskām aktivitātēm, veselīgam uzturam, aktīvam dzīvesveidam, senioru aktīvas novecošanās jautājumiem, sirds veselībai, onkoloģiskai modrībai, kā arī garīgai veselībai un labsajūtai.
Jūrmalas Veselības nedēļas programma pieejama www.jurmala.lv .
Aptauju “Latvijas iedzīvotāju rudens labsajūtas formula” veica Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar socioloģisko pētījumu centru SKDS 2015. gada augustā – septembrī, aptaujājot tiešajās intervijās 1000 iedzīvotājus visos Latvijas reģionos.
14.09. Fizisko aktivitāšu diena
15.09. Veselīga uztura diena
16.09. Aktīvo senioru diena
17.09. Sirds veselības diena
18.09. Onkoloģiskās modrības diena
19.09. “Maini atkarību pret aktivitāti” diena
20.09. Sajūtu un garīgās veselības diena
Jūrmala bija pirmā pilsēta Latvijā, kurai jau 2005. gadā Pasaules Veselības organizācija “Veselīgas pilsētas” statusu. Šis īpašais statuss apliecina, ka Jūrmala iegulda mērķtiecīgu darbu, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pieejamas iespējas dzīvot veselīgi un sportot, būt fiziski aktīviem.
Regīna Zommere / Publicitātes foto