Bordāns norāda, ka probācijas darbinieku atalgojums ir un būs TM prioritāte

Politiķis norādīja, ka patlaban Saeimā uz otro lasījumu nākamā gada budžetam ir iesniegts priekšlikums novirzīt 1,4 miljonus eiro VPD darbinieku atalgojuma palielināšanai. "Tas ļaus paaugstināt probācijas darbinieku mēnešalgu, sasniedzot 100% no maksimālās mēnešalgas attiecīgajai mēnešalgu grupai, ņemot vērā darbiniekam noteikto kvalifikācijas pakāpi," skaidroja Bordāns.

Ministrs sacīja, ka, sākot no 2013.gada, kad viņš pirmo reizi pildīja tieslietu ministra pienākumus, VPD katru gadu, izņemot 2019.gadu, tika piešķirts papildu finansējums atlīdzībai, kopumā šajos gados palielinot atlīdzības fondu no četriem miljoniem eiro līdz 7,7 miljoniem eiro.

2018.gadā tie bija 961 586 eiro, savukārt šogad 969 088 eiro. "Līdz ar to šogad bija iespējama VPD strādājošo atalgojuma paaugstināšana vidēji par 10% un arī finansējums trim jaunām amata vietām, tieši izvērtēšanas ziņojumu sastādīšanai nepilngadīgajām personām," teica Bordāns.

Runājot par 2021.gada budžetu, Bordāns pauda viedokli, ka VPD darbinieku atalgojuma palielināšana bija viena no TM galvenajām prioritātēm nākamā gada budžeta sastādīšanā, un jautājums par VPD finansējuma palielināšanu tika virzīts izskatīšanai Ministru kabineta (MK) sēdē, bet TM piedāvājums netika atbalstīts.

VPD priekšnieks Mihails Papsujevičs iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka darbinieku algas dienestā ir nesamērīgi zemas un ar esošajām algām nav iespējams piesaistīt jaunus darbiniekus, jo, uzzinot algu apmēru, neviens kandidāts nepiesakās konkursos, bet paaugstināt tās ar esošo finansējumu nav iespējams.

2019.gadā no darba dienestā aizgāja 27% nodarbināto un galvenais aiziešanas iemesls bija neatbilstoši zems atalgojums par emocionāli smagu darbu un ilgstoša pārslodze, kas negatīvi ietekmē veselības stāvokli. Dienestā vidēji ik dienu trūkst 19 darbinieki.

2019.gadā dienestā tika organizēti 103 personāla atlases konkursi, 44% no tiem noslēdzās bez rezultāta, tai skaitā pretendentiem uzzinot piedāvāto atalgojumu. Dienestā ir 406 amata vietas.

VPD informēja, ka 2020.gadā dienestā divās lielākajās nodarbināto grupās, par probācijas speciālistiem un vecākajiem probācijas speciālistiem strādāja 339 darbinieki.

Probācijas speciālista alga veido 910,50 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet vecākais probācijas speciālists saņem 988,67 eiro lielu algu pirms nodokļu nomaksas. Papildu norādītajai summai gan probācijas speciālisti, gan vecākie probācijas speciālisti saņem piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku 20% apmērā.

Dienestā informēja, ka 2020.gadā VPD zemākā darba alga ir noteikta 745 eiro apmērā, un to saņem lietvedis, bet augstāko algu dienestā saņem PVD priekšnieks Papsujevičs, un tā ir 2353 eiro pirms nodokļu nomaksas.

No VPD piešķirtā finansējuma 9,4 miljonu eiro apmēra 83% veido darbinieku algas. Apmēram 1,5 miljoni eiro tiek izlietoti par precēm un pakalpojumiem, tostarp par telpu īri.

Kopš 2009.gada VPD esot bijis spiests būtiski samazināt telpas nepietiekamā finansējuma dēļ. "Pašlaik tikai 12 telpas ir aprīkotas ar vajadzīgo aprīkojumu un atbilst augstiem standartiem," Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Papsujevičs, piebilstot, ka VPD ir pilnīgi valsts dotēta iestāde un tai nav citu ienākumu.

Iepriekš arī Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Jolanta Eihentāle, aģentūrai LETA sacīja, ka probācijas speciālistu atalgojums ir nepietiekami konkurētspējīgs, lai piesaistītu jaunus darbiniekus un darbu nepamestu kvalificēti speciālisti, nepaaugstinot atalgojumu, un pašlaik dienesta nodarbinātajiem pastāv augsts risks tam, ka no darba dienestā aizies kvalificētākie probācijas speciālisti, un tiks vēl vairāk samazināta VPD spēja piesaistīt darbiniekus.

Arodbiedrībā norādīja uz to, ka no VPD var aiziet kvalificētākie probācijas speciālisti. "Ir jāatceras, ka papildus iegūtajai augstākajai izglītībai dienesta iekšējās apmācībās nodarbinātie iegūst specifiskas zināšanas, prasmes un kompetences, lai strādātu ar personām, kuras veikušas noziedzīgus nodarījumus, tai skaitā dzimumnoziegumus," sacīja Eihentāle.

VPD kopš 2014.gada izpilda 70% no ik gadu Latvijā piemērotajiem kriminālsodiem, kā arī īsteno no brīvības atņemšanas soda nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto uzraudzību un izpilda papildsodu - probācijas uzraudzība, tai skaitā personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kā miesas bojājumi, slepkavības, izvarošanas un citi smagie noziegumi.