Šausmīgākie, spokainākie un mistiskākie Latvijas muzeji. TOP 10
Helovīna un Visu svēto dienas noskaņās piedāvājam ieskatu mazāk zināmajos mistiskas un baisu sajūtu muzejos pašu mājās. Gan reālas briesmas un šausmas, gan mistiska reliģiska pieredze un fantastiski brīnumi rodami ne vienā vien muzejā. Un mēs katrs savā iztēlē un piedzīvojumā visu to varam sajust…
Savukārt vairs ne tik lielus drebuļus uzdzīs kādu citu no dzīves aizgājušo ekspozīcijas aplūkošana Jelgavas pilī, kur varam paviesoties Kurzemes hercogu kapenēs. Ne jau velti hercoga Jēkaba laikā abu hercogistes galvaspilsētu – Kuldīgas un Jelgavas – funkcijas bija strikti nodalītas: Kuldīga – dzīrēm, bet Jelgava – bērēm.
Hercogu kapeņu vēsture aizsākās 1582. gadā vēl iepriekšējā – Ketleru pilī, kura atradās pašreizējās pils vietā. Savas pastāvēšanas laikā kapenes vairākkārt izpostītas un izlaupītas, un šobrīd kapenēs Jelgavas pilī atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apbedīti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji. Starp sarkofāgiem ir arī slavenā hercoga Jēkaba alvas sarkofāgs. Šī sarkofāga restaurācija pabeigta 2010. gadā, bet apbedījums iesvētīts hercoga Jēkaba 400. dzimšanas dienā.
Izstāžu telpās līdzās kapenēm izstādīti restaurētie hercoga laika tērpi un pieejama informācija par kapenēs guldītajām personām.
Aplūkot vecos zārkus īpaši nevajagot baidīties, jo mistiskām sajūtas un spoki kapenēs neparādoties. Jelgavas pils muzeja vadītāja, vēsturniece Ginta Linīte savulaik sacīja: “Lai arī sarkofāgu un pīšļu atrašanās pilī, nevis kapos, nav dvēselēm labākais, visi apbedītie gājuši bojā dabīgā nāvē. Arī (pazīstamais krievu) astrologs Pāvels Globa teicis, ka kopējā aura kapenēs ir ļoti laba. Katru gadu sarkofāgi tiek restaurēti un viņus apciemo radinieki, tādēļ pīšļiem būtu jādus mierīgi”.
