Šausmīgākie, spokainākie un mistiskākie Latvijas muzeji. TOP 10
Helovīna un Visu svēto dienas noskaņās piedāvājam ieskatu mazāk zināmajos mistiskas un baisu sajūtu muzejos pašu mājās. Gan reālas briesmas un šausmas, gan mistiska reliģiska pieredze un fantastiski brīnumi rodami ne vienā vien muzejā. Un mēs katrs savā iztēlē un piedzīvojumā visu to varam sajust…
No 1896. līdz 2007. gadam Talsu novada Laidzē, tikai piecus kilometrus no pilsētas, atradās no visas pasaules noslēgta lepras (spitālības) slimnieku dziednīca – leprozorijs. Padomju gados tā teritorijā pirmskara laikā izbūvētajā luterāņu baznīcā ierīkoja vaska mulāžu ekspozīciju – 138 mulāžas, kas atainoja 44 ar lepru saistītas slimības, no kurām visizplatītākā ir lepra lepromatosa. Šī kolekcija, kuru pārsvarā veidota ārsta, epidemiologa Paula Kundziņa vadībā jau padomju laikā, veidota jau pirmskara laikā, kad tēlnieks Artūrs Bērnieks sāka veidot Talsu leprozorija pacientu seju un dažādu ķermeņa daļu atlējumus.
Pēc leprozorija slēgšanas tur izveidotā kolekcija tika nodota Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejam Rīgā, kur to var aplūkot. Tikmēr Talsu novada Tūrisma informācijas centrs aicina tikai no ārienes aplūkot baznīcu, kurā reiz bija izvietota viena no Latvijas muzeju baisākajām ekspozīcijām: “Nelielā leprozorija baznīca (celta 1936.-1938. gadā, arhitekts Jūlijs Biķis) padara slimnīcas apbūvi par unikālu būvju kompleksu mūsdienu Eiropas dziednīcu vidū. Baznīca celta tradicionālās, taču samazinātās formās neoklasicisma stilā. Tā ir kā garīguma akcents visā leprozija ēku grupā, un šo izjūtu radījuši arhitektoniski paņēmieni. Zvanu baznīcai 1938. gadā dāvināja Liepājas drāšu fabrika. Uz tā ir uzraksts “Jēzus, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!””. Savukārt bijušajā leprozorijā tagad izveidots Latvijas Sarkanā Krusta aprūpes centrs.
