Šausmīgākie, spokainākie un mistiskākie Latvijas muzeji. TOP 10
Helovīna un Visu svēto dienas noskaņās piedāvājam ieskatu mazāk zināmajos mistiskas un baisu sajūtu muzejos pašu mājās. Gan reālas briesmas un šausmas, gan mistiska reliģiska pieredze un fantastiski brīnumi rodami ne vienā vien muzejā. Un mēs katrs savā iztēlē un piedzīvojumā visu to varam sajust…
Pirmām kārtām jau visnotaļ nepatīkami ir apmeklēt muzejus, kuri veltīti ne tai skaistākajai un vizuāli pievilcīgajai medicīnas pusei. Tādēļ pirmajā trijniekā ierakstām tieši šai tēmai veltītos krājumus un artefaktus.
Sarkandaugavas psihiatriskajā slimnīcā Tvaika ielā jeb, kā to oficiāli dēvē – valsts SIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā” ne tikai ārstē pacientus, bet arī šis process iemūžināts klīnikas muzejā, kurš tika atvērts pirms sešiem gadiem, atzīmējot Aleksandra Augstuma dziednīcas 190. jubileju. Iesākumā gan šo klīniku oficiāli sauca daudz nepievilcīgākā vārdā – par Trakonamu.
Iepazīstoties ar muzeja krājumu, varam uzzināt, ka arī pacientu ārstēšana savulaik bija vairāk nekā nepievilcīga – vēl tikai pirms dažiem desmitiem gadu slimniekus ārstēja ar malārijas odiem, insulīna komu un šausminošām elektrošoka “kūrēm”, padomju laikā par vājprātīgiem padarīja disidentus, bet nacistu laikā Aleksandra Augstuma dziednīcas pacientus apšāva…
Tāpat ekspozīcijā var aplūkot arī pacientu mākslas darbus, kuri brīžiem skatītājam var uzdzīt drebuļus, Piemēram, 30 gadus dziednīcas klients bija gleznotājs Pēteris Krastiņš, kuru šizofrēnija veda “nebūtībā”. Iespējams, viņš būtu radījis vēl vairāk mākslas darbu, ja vien 1942. gadā nacisti viņu nenošautu, tāpat kā visus pārējos psihiski slimos, kuriem pēc Ādolfa Hitlera ideoloģijas nebija vietas “normālā sabiedrībā”, tāpat kā ebrejiem, čigāniem, gejiem un Jehovas lieciniekiem.
Protams, muzejs nav tikai viens liels “šausmu stāsts”. Tas arī vēsta par dziednīcas vēsturi un izciliem mediķiem, kas daudziem palīdzējuši atveseļoties un integrēties “normālā dzīvē”.
