Plāno noteikt ierobežojumus baznīcu piepildījumam Covid-19 laikā
Lai precīzāk noteiktu ierobežojumus, kas attiecināmi uz reliģiskās darbības īstenošanas vietām, Veselības ministrija (VM) rosina uz baznīcām attiecināt noteikumus par pieļaujamo telpu piepildījumu un platību uz vienu cilvēku.
Kā liecina VM izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, patlaban minētie noteikumi nesatur nevienu normu, kas tieši noteiktu prasības, kas ir jāievēro, apmeklējot tādu publisku vietu kā reliģiskās darbības veikšanas vieta - baznīca, dievnams u.c., kas ministrijas ieskatā rada zināmu apjukumu un neizpratni.
Līdz ar to ir svarīgi noregulēt tās prasības, kas ir attiecināmas uz reliģiskās darbības veikšanas vietām, lai nepārprotami nostiprinātu to, ka arī reliģiskās darbības veikšanas vietas ir publiskās vietas, uz kurām ir attiecināmi visi noteikumi par sociālo distancēšanos, bet kurām netiek noteikts konkrēts cilvēku skaita ierobežojums, jo šajās vietās var būt aktīva cilvēku plūsma. Attiecīgi rosināts noteikt, ka šajā gadījumā telpās ir jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri uz cilvēku, lai nodrošinātu iespēju cilvēkiem ievērot divu metru distanci.
Papildu minētajam, līdzīgi kā kultūrvietās, arī uz reliģiskās darbības veikšanas vietām (baznīcām) būtu attiecināms nosacījums par to, ka cilvēku piepildījums nedrīkst pārsniegt 50%, lai novērstu cilvēku drūzmēšanās riskus, piemēram, pie ieejām.
Savukārt saskaņā ar Satversmes 99.pantā nostiprināto cilvēka pamattiesību apjomu, kas sevī ietver reliģijas brīvības tiesības, kā arī apzinoties, reliģisko organizāciju darbības specifiku, dievkalpojums, ko garīgais un kalpojošais personāls notur savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāms par pasākumu šo noteikumu izpratnē. Noteikumi jau tagad paredz, ka garīgajam un kalpojošajam personālam, noturot dievkalpojumu savu pienākumu ietvaros, mutes un deguna aizsegs nav obligāti jālieto, tādēļ, ka viņi ir pielīdzināmi darba kolektīvam, kas pilda savus darba pienākumus.
Par pasākumu (turklāt privātu) uzskata tādas organizētas darbības kā laulību ceremonijas, bēres, kristības, uz kuriem attiecas visi noteikumos paredzētie nosacījumi, tai skaitā cilvēku skaita ierobežojumi un iespēja pasākumā atrasties bez mutes un deguna aizsega, norāda VM. Tāpat arī jebkādas darbības reliģiskās darbības veikšanas vietās, kuras nav publiski pieejamas, ir uzskatāmas par privātajiem pasākumiem.
Tādējādi noteikumus plānots papildināt ar regulējumu, skaidri nosakot prasības reliģiskās darbības veikšanas vietām, kas ir publiskas un brīvi pieejamas apmeklētājiem.
Turklāt, kā uzsver VM, vērā ņemams ir tas, ka 50% piepildījums tiek noteikts, lai ierobežotu cilvēku skaitu, kas pulcējas vienā vietā, ņemot vērā ne tikai telpu platību, bet vietas infrastruktūru kopumā - ieejas, izejas, tualetes un tamlīdzīgi. Savukārt trīs kvadrātmetri ir minimālā platība telpai, kurā cilvēki vienlaicīgi uzturas, lai garantētu iespēju cilvēkiem ievērot divu metru distanci. Līdz ar to arī reliģiskās darbības vietās ir jāievēro abi nosacījumi, skaidro ministrijā.
Līdz ar to plānots noteikt, ka papildu jau noteiktajām prasībām par mutes un deguna aizsega lietošanu, par distancēšanās ievērošanu gan sēžot, gan arī pārvietojoties pa telpu, par regulāri veicamu roku dezinfekciju, paredzēts noteikt prasības par telpu kapacitātes attiecināmību arī uz reliģiskās darbības veikšanas vietām laikā, kad tās ir brīvi pieejamas apmeklētajiem, tajos netiek organizēts pasākums un neatkarīgi no tā, vai apmeklējuma laikā notiek vai nenotiek dievkalpojums.
Savukārt, lai nodrošinātu sabiedrības un apmeklētāju informēšanu, reliģiskās organizācijām būtu jānodrošina publiski pieejama informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties reliģiskās darbības veikšanas vietā.
