Grībauskaite: "Situācija ir ļoti bēdīga. Eiropa nav aizsargāta"
Bēgļu jautājumā Eiropa uz daudzām problēmām ilgi skatījusies caur pirkstiem un tikai tagad sāk nopietni lemt un runāt par stratēģiski svarīgākajām lietām, trešdien Lietuvas Radio norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite.
"Iespējams, šī bēgļu krīze tad arī likusi koncentrēt uzmanību uz to, no kā vajadzēja sākt," viņa sacījusi. "Jāsāk bija ne jau no dalīšanas, jo bēgļi nav nekādas lietas, viņus nevar fiziski sadalīt pret viņu pašu gribu, gluži tāpat kā [nevar] pret valstu gribu viņus tur kaut kā izmitināt," viņa sacījusi.
Pēc otrdien Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru ārkārtas apspriedē pieņemtā lēmuma sadalīt ES dalībvalstīs 120 000 bēgļu, trešdien migrācijas krīzi ārkārtas samitā apspriež bloka līderi. Kā izteikusies Lietuvas prezidente, otrdienas apspriede bijusi ļoti grūta, jo panākta tikai daļēja vienošanās.
"Vēl 54 000 atlikti uz vēlāku laiku, un diemžēl četras valstis noliktas ļoti sarežģītā stāvoklī. Tādēļ domāju, ka (..) tāda situācija kā otrdien nedrīkstētu atkārtoties, jo mēs konfrontējam valstis savā starpā. Spriedze pieaugusi, tādēļ risināt tik sarežģītus un jutīgus jautājumus kļūst grūtāk," viņa atzinusi.
Kā pirms samita norādījusi Grībauskaite, tajā beidzot tiks sākts runāt par krīzes cēloņiem un mēģināts tos neitralizēt, proti, tiks spriests par ES ārējo robežu aizsardzību, palīdzību Āfrikai un Tuvajiem Austrumiem, ANO Pārtikas programmu, kā arī par jaunu finanšu instrumentu radīšanu un par to, kā bloka iekšienē tikt galā ar bēgļu straumēm.
Kā uzskata Lietuvas prezidente, vispirms bija jāsāk ar atziņu, ka robežas un ārējo robežu aizsardzība nav sakārtota un Eiropa nav aizsargāta, kā arī ar to, ka bēgļa statuss dalībvalstīs netiek piešķirts vienādi, ka Eiropa nepietiekami palīdz tiklab Ziemeļāfrikas valstīm, kā bēgļu nometnēm gar Sīrijas robežu. Turklāt būtu jāatjauno vai jānoslēdz no jauna līgumi par atpakaļuzņemšanu.
"Bēgļu sadale ir tikai rezultāts. Un, ja notiek tāda konfrontācija par 120 000, es teiktu, ka situācija ir ļoti bēdīga. Es tā uzskatu, jo bēgļu ir krietni vairāk. Mēs neko neatrisināsim pat ar 120 000, ja neietekmēsim un nemainīsim cēloņus, kuru dēļ tā notiek," viņa uzsvērusi.
Kā domā Grībauskaite, jau sākumā pieļautas taktiskas, bet varbūt pat stratēģiskas kļūdas, uzskatot, ka jautājumus varēs atrisināt, sadalot bēgļus.
"Gluži otrādi - maijā un jūnijā pieņemtos lēmumus sadalīt toreizējos 60 000 bēgļu diemžēl daudzas valstis ārpus Eiropas robežām uztvēra kā klaju ielūgumu. Un tobrīd mēs joprojām nekontrolējām situāciju, vēl aizvien neapsargājām savas robežas, tālāk cauri Eiropai cilvēki varēja doties bez dokumentiem. Tādējādi mēs paši pārkāpām savas agrākās vienošanās par Šengenas zonu," atzinusi Lietuvas prezidente.
LETA/Foto: Reuters
