Jūrmalas jahtkluba īpašnieks piesakās par nēģeru šāvēju

Jūrmalas jahtkluba „Uzvara” saimnieks, kurš sevi internetā lepni dēvē par jahtkluba „Big Boss” (lielo bosu), internetā pieteicies par melnādaino šāvēju, un tādēļ meklē nacistu laika ložmetēju „Maschinengewehr”. Brencis vairākās interneta vietnēs, tostarp arī pie kāda portāla Kasjauns.lv raksta komentāros, publicējis šādu ierakstu:„Esmu nodzīvojis 8 mēnešus ASV, un nesatiku NEVIENU to labo nēģeri, kas būtu bijis izpalīdzīgs un atsaucīgs. Tāpēc, ja ir vajadzība pēc nigu atšāvējiem, esmu gatavs. Man tikai vajag “Maschinengewehr” 34 UN KĀDU, kas pados patronlenti. SKARBI? Toties patiesi”.

Kasjauns.lv vērsās ar jautājumu Drošības policijā, vai tai savas kompetences ietvaros nebūtu jāizvērtē šāds rasistisks izgājiens. Drošības policijas izmeklētājs Rihards Poļaks Kasjauns.lv atbildēja, ka Drošības policija pieņēmusi lēmumu sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 78. panta par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu par Andra Brenča ierakstu Kasjauns.lv profilā interneta vietnē „Facebook”. Krimināllikums paredz, ka par šāda un līdzīga satura runas izteikšanu, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, kas saistīta ar vardarbību vai draudiem, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Jāteic, ka paša Brenča domas Kasjauns.lv neizdevās uzzināt, jo tālrunis, kas bija norādīts gan kā viņa personiskais, gan kā jahtkluba „Uzvara” numurs, vairākas dienas neatbildēja.

Reālus cietumsodus tiesas vairās piespriest

Kaut arī rasistiski komentāri interneta vidē Latvijā, diemžēl, nav retums, Drošības policija sevišķi daudz lietu par tiem neierosina. Piemēram, 2014. gadā, salīdzinājumā ar 2013. gadu, samazinājās ierosināto lietu skaits par nacionālā un rasu nauda izraisīšanu, liecina Drošības policijas informācija. Pērn sākti 13 šādi kriminālprocesi, kas ir par deviņiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēdējo gadu laikā reāls cietumsods par naida runu vai rasismu ir piespriests tikai pāris noziedzniekiem, un nekad tas nav bijis ilgāks par vienu gadu.

Pēdējo reizi reālu cietumsodu uz vienu gadu pēc Krimināllikuma 78. panta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pagājušā gada decembra vidū piesprieda Andrejam Kitajevam, kurš sociālajos tīklos izplatīja naidīgu aicinājumu uz sacelšanos pret latviešiem.

Drošības policija jau iepriekš norādījusi, ka naidīgu interneta komentāru autori visbiežāk ir jauni vīrieši, kuri pārsvarā nepārstāv radikāli un ekstrēmistiski orientētas organizācijas un kustības. Naida noziegumu analīze ļauj secināt, ka tie Latvijā galvenokārt izpaužas kā naida runa - aizvainojoši komentāri par kādu noteiktu tautību, rasi vai nacionalitāti, atsevišķos gadījumos netieši draudot ar vardarbību.

Latvijas Cilvēktiesību centrs secinājis, ka galvenās grupas pret kurām vērsti naidīgie materiāli un komentāri ir cilvēki ar tumšu ādas krāsu, latvieši, krievi, ebreji, kā arī seksuālās minoritātes.

Skaļākās rasisma lietas

Šogad par nacionālā naida kurināšanu jau iesāktas vairākas lietas:

* Augustā Drošības policija vienam no partijas „Par dzimto valodu!” līderiem Illarionam Girsam piemērojusi aizdomās turētā statusu par nacionālā naida kurināšanu lietā par nacionālā, etniskā vai rasu naida izraisīšanu.

* Augusta beigās no apcietinājuma pret drošības naudu 5000 eiro apmērā atbrīvots cilvēktiesību grupas „Helsinki – 86” izveidotājs Linards Grantiņš, kuru prokuratūra apsūdz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanā, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Vācijā dzīvojošais Grantiņš ir izveidojis interneta mājaslapu tautastribunals.eu, kurā sevi bija pasludinājis par Latvijas Republikas tautas tribunāla priekšsēdētāju, un regulāri lamājis un kritizējis Latvijas politiķus un citas amatpersonas. Iepriekš viņš paziņojis, ka piespriež augstāko soda mēru dažādām Latvijas amatpersonām un politiķiem.

* 4. augustā piketā pie valdības nama piketā izmantoto plakātu saturs pret bēgļiem bija vērtējams pretrunīgi, kas balansēja uz likuma robežas. Taču kriminālprocesa sākšanai nebija pamata, norādīja Drošības policijā.

* 12. jūnijā Drošības policija veica kratīšanu Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāja Eināra Graudiņa dzīvesvietā, balstoties uz ierosinātu lietu par nacionālā naida kurināšanu, norāda Gapoņenko.

* Maija beigās Drošības policija pēc nopratināšanas atbrīvoja prokrievisko aktīvistu, Latvijas Nepilsoņu kongresa vadītāju Aleksandru Gapoņenko. Policija pret Gapoņeko sāka kriminālprocesu par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu (parasti - internetā).

Elmārs Barkāns/Foto: ekrānuzņēmums no Facebook