Šokējoša vardarbība skolā: bērnu bāž tualetes podā, aizdedzina un liek laizīt zemi

Vardarbība Latvijas skolās zeļ un plaukst, taču daudzi par to klusē, raksta laikraksts „Diena”. Policijas pārstāvji norāda, ka bērni pēdējos gados kļuvuši ciniskāki. Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics laikrakstam min šokējošākās situācijas: skolēnam aizdedzina džemperi vai matus, bērni savus vienaudžus bāž tualetes podā un liek nežēlastībā kritušajam laizīt zemi. Šāda vienaudžu attieksme upuri var novest pat līdz pašnāvībai, uzsver pedagogi un psihologi.

Pēc tam, kad vienaudzī par upuri izņirgājušies fiziski, viņi pret nelaimīgo vēršas arī virtuāli internetā. Lūk, daži ieraksti sociālajos tīklos, kuros tīņi pauž „sajūsmu” par vardarbību:

* „Šodien skolā tāds kautiņš bija. Žēl, ka kāds aizgāja pasūdzēties”.

* „Pirmdien kautiņš skolā, šoreiz vienalga, kas būs... Šoreiz uz visiem 100%, ir apnicis tas pediņš – iedos pa seju, tad varbūt beidzot sapratīs”.

* „Tikko pie skolas bija ļoti labs kautiņš. Bet nu žēl, ka tā piesita, ka pilnīgi visa seja bija vienās asinīs”.

* „Beidzot tas āpsis dabūja, ko pelnījis... muahahaha. Skolā kautiņš, action un tā”.

Tādējādi secināms, ka skolēni vardarbību skolā uzskata pat par sava veida izklaidi un pat neaizdomājas, ka tā ir kaut kas nenormāls.

Ziņas par vardarbību skolās gan no pašiem bērniem, gan viņu vecākiem saņem arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Tās vadītāja Laila Rieksta - Riekstiņa stāstījusi, ka aizvien vairāk vardarbības gadījumu ir saistīti ar interneta vidi. Arī pa uzticības tālruni saņemtie zvani liecina, ka liela problēma ir tieši emocionālā vardarbība. Skolās notiek apsaukāšanās, ņirgāšanās, izstumšana un pazemošana, kas turpinās arī ārpus skolas.

„Vardarbība nebeidzas skolas sienās, bet pāriet uz interneta vidi, kas agrāk nebija iespējams. Agrāk, vismaz aizverot skolas durvis, problēmas it kā palika tur. Šobrīd bērns, kurš kļuvis par upuri, šo upura lomu saglabā arī ārpus izglītības iestādes,” sacījusi Rieksta - Riekstiņa. Inspekcijā gan novērots, ka skolas arvien biežāk meklē palīdzību un arī vecāki izlemj neklusēt.

Vardarbības „arēnas” – ģērbtuves un telpas pie sporta zālēm

Šobrīd policija sākusi darbu pie skolas drošības programmas izstrādes. Plānots, ka uz skolām dosies eksperti, kuri palīdzēs izvērtēt gan to, kā fiziski telpu padarīt drošāku, gan to, kā novērst iespējamo vardarbību. Rinkevics minējis, ka par vardarbības „arēnu” visbiezāk kļūst ģērbtuves vai telpas pie sporta zāles. Nereti tieši šajās vietās skolēni kārto savas domstarpības, lai gan tur visu laiku būtu jābūt kādam pieaugušajam, kas situāciju uzmana. Tāpat, ja skolas teritorija nav apsargāta, pastāv lielāka iespēja fiziskai vardarbībai.

Šogad līdz maija beigām Valsts policijā reģistrēts ap 150 fiziskas vardarbības gadījumu skolās, taču tā nebūt nav lielākā daļa. Daudzi par pāridarījumiem izvēlas klusēt.

Lai mazinātu vardarbību skolās, Valsts policija ir sākusi darbu pie skolu drošības programmas izstrādes, raksta „Diena”. Plānots, ka uz skolām dosies eksperti, kuri palīdzēs izvērtēt gan to, kā fiziski telpu padarīt drošāku, gan to, kā novērst iespējamo vardarbību.

Savukārt, lai izzinātu, kāda ir situācija saistībā ar vardarbību pret bērniem, tiesībsargs no 15.septembra uzsācis visaptverošu pētījumu par vardarbības pret bērniem izpratni un situāciju Latvijā.

Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēr, ka pētījuma mērķis ir noskaidrot 5. - 12.klašu skolēnu, vecāku un skolotāju viedokli par to, kas ir vardarbība pret bērnu, cik bieži un no kā bērni ir cietuši, kāda ir bijusi skolēnu, vecāku un skolotāju rīcība vardarbības gadījumā. Domājams, ka šī situācijas analīze nākotnē varētu palīdzēt veikt pasākumus, lai ierobežotu vardarbības epidēmiju izglītības iestādēs.

Kā atpazīt un cīnīties ar vardarbību skolā? (LTV „Rīta Panorāma”)