Kandavas skulptūras izmeklē ar datortomogrāfiju
Datortomogrāfija ļauj ieskatīties cilvēka organisma dzīlēs, atklājot, vai, piemēram, neveidojas audzējs. To pašu tehnoloģiju var izmantot nedzīvajam, un pirmo reizi Latvijā datortomogrāfijas aparātā izmeklē koka skulptūras no Kandavas.
17. un 18. gadsimta mijā izgatavotās Kandavas luterāņu baznīcas koka skulptūras – valsts nozīmes aizsargājams mākslas piemineklis – nogādātas Rīgas Tehniskajā universitātē.
Izglābušies ugunsgrēkā
Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā uz izmeklējumu galda saudzīgi noguldīta krustā sista cilvēka koka skulptūra, viens no diviem Kandavas luterāņu baznīcas Ļaundariem.
Tā ir daļa no skulptūru grupas Golgāta, kas reiz rotāja baznīcu. 18. gadsimta pirmajā pusē dievnamā izcēlās postošs ugunsgrēks, kurā aizgāja bojā daudz vērtību, bet abiem Ļaundariem izdevās paglābties, taču pēcāk tie ilgus gadus baznīcā uzglabāti bez īsta izmantojuma.
Izmeklējumi ir daļa no Valsts kultūrkapitāla fonda finansētās izpētes, lai iegūtu iespējami pilnīgāku informāciju par skulptūru stāvokli pirms restaurācijas. Kandavas vēsturniecei Aksildai Petrevicai, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistiem un draudzei satraucoties par unikālo baroka skulptūru stāvokli, pērn izlemts sākt to saglabāšanu.
Restauratores ideja
Skulptūru izpēti uzņēmusies veikt Anna Kozorovicka. Līdz ar ķīmiskām analīzēm, apdares slāņu un koka pamatnes mikroskopisko izpēti, fotografēšanu ultravioletajā un infrasarkanajā starojumā restauratore izlēma veikt arī datortomogrāfiju, kas Latvijā nav izplatīta prakse.
“Mani interesē, kā skulptūra uzbūvēta, kādi stiprinājumi lietoti, kāda ir koka pamatnes struktūra un koksnes stāvoklis, cik dziļi ir ķirmju radītie bojājumi. Lai gan visos gadījumos tas nav nepieciešams, pilnīgākai restaurējamā objekta izpētei informatīvi ir ļoti vērtīgi veikt datortomogrāfiju,” stāsta Kozorovicka.
Pirmais atklājums
Izpētē piedalās arī RTU profesors Aldis Balodis un pētnieks Hermanis Sorokins. Šī ir pirmā reize, kad šādi izmeklē vēsturiskas skulptūras. Datortomogrāfijas griezumu attēlus iegūst ar iekārtu, kas paredzēta cilvēku izmeklēšanai.
Skulptūra tiek sagriezta 1,5 milimetrus plānās šķēlītēs, sniedzot detalizētu informāciju par koka stāvokli, plaisām, spraugām, koksngraužu ejām, naglām. Apstrādājot informāciju, tiek izveidoti arī skulptūru detaļu trīsdimensiju attēli.
“Mans pirmais atklājums bija, ka skulptūra pārklāta ar svinu saturošu krāsu, kam rentgenstaru blīvums ir tāds pats kā naglai. No datorapstrādes viedokļa tas ir izaicinoši – pārklājums it kā ieslēpj visu sevī. Vienlaikus šāda izpēte ļauj mums, zinātniekiem, iegūt arvien jaunas zināšanas un atklāt nozares, kam varam palīdzēt attīstīties, izmantojot mūsu zināšanas un metodes,” teic profesors Balodis.
