Vai īrniecei jāmaksā par jumta remontu?

Daudzdzīvokļu nams celts 1963. gadā, šīfera jumts ir caurs un jāmaina. Sandra šeit dzīvo kopš padomju laikiem, taču savu dzīvokli nav privatizējusi, jo deviņdesmito gadu vidū saņēma minimālo algu, tolaik 24 latus mēnesī pēc nodokļu nomaksas, bija jāaudzina divi bērni. Jaunais skārda jumts maksās ap 20 000 eiro, Sandrai par savu daļu būtu jāmaksā ap 2000 eiro. Viņai tādas naudas nav, jo pusmūža sieviete saņem minimālo algu, 350 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Apsaimniekotājs ņems kredītu

“Vai par jumta remontu nevarētu samaksāt pašvaldība? Tas taču nav mans īpašums, es to nevaru pārdot. Kad es nomiršu, pašvaldība varēs šo dzīvokli pārdot un atgūt naudu,” viņa raksta Likumam un Taisnībai. Mājā ir divpadsmit dzīvokļi, tikai divi nav privatizēti. Kaut arī namā dzīvo galvenokārt pensionāri, viņi grib jumta remontu un ir gatavi par to maksāt.

Dzīvokļos ir krāsns apkure, sētnieka nav, pagalmu un kāpņu telpas iedzīvotāji kopj paši. Par dzīvokli ik mēnesi jāmaksā maz, tikai 28 eiro, no tiem desmit eiro veido uzkrājumi remontam. Par šo nelielo naudu apsaimniekotājs jau ir nomainījis notekcaurules un salabojis skursteņus, uzkrājumā palikuši ap 700 eiro.

Māju apsaimnieko SIA "Dzīvokļu komunālais uzņēmums". Tā vadītājs Vitālijs Stikāns "Likumam un Taisnībai" stāsta, ka šīferis ir sadrupis un jumta segums ir pilnībā jāmaina. Arī latas ir sapuvušas. Apsaimniekotājs par savu naudu iegādāsies jumta skārdu un latas, pēc tam meklēs naudu darbu veikšanai, varbūt ņems kredītu.

Kad būs zināma galīgā summa, to dzīvokļu īpašniekiem ļaus nomaksāt pakāpeniski piecu gadu laikā, ik mēnesi iznāks papildus maksāt vismaz 40 eiro. Arī īrniekiem būs jāmaksā par jumta remontu; ja ne, rēķinu sūtīs pašvaldībai, un pēc tam pašvaldība no viņiem piedzīs naudu.

Taču pieredze liecinot, ka īrnieki maksā. Kad remontētas un siltinātas netālu esošās mājas Varakļānos, Kosmonautu ielā 13 un 15, kurās arī ir neprivatizēti dzīvokļi, īrnieki tāpat kā dzīvokļu īpašnieki maksāja par renovāciju.

Jāskatās līgumā

Neprivatizētie dzīvokļi veido pašvaldības dzīvokļu fondu. Lai īrniecei laba veselība un ilgs mūžs, taču pēc viņas nāves pašvaldība dzīvokli nepārdos, bet gan piedāvās tiem, kuri gaida dzīvokļu rindā. Tikai tad, ja neviens no rindā gaidošajiem negribēs to īrēt, mājokli izliks pārdošanai.

Namu apsaimniekošanas speciālists Aivars Gontarevs "Likumam un Taisnībai" skaidro, ka jāskatās, kas rakstīts īres līgumā. Ja līgumā nav teikts, ka īrniecei jāmaksā par mājas remontu, tad viņa, iespējams, var arī izvairīties no šo izdevumu segšanas.

Piebildīsim, ka lēmums neprivatizēt dzīvokli nebija laba doma. Gadu gaitā īrniece ir nomainījusi logus un durvis, pārmūrējusi krāsni, tātad savu naudu ieguldījusi pašvaldības, ne savā īpašumā.

Pašvaldības labdarība

Par apsaimniekotāju var teikt tikai to labāko, jo apsaimniekotājs ir gatavs uzņemties kredītsaistības, lai sakārtotu namu. Citviet, piemēram, Rīgā, apsaimniekotājs remontu veic tikai tad, kad mājai ir izveidoti uzkrājumi šim mērķim, vai arī dzīvokļu īpašnieki veido biedrību un paši ņem kredītu.

Un vēl viena nianse. Neprivatizēto pašvaldības dzīvokļu īrnieki faktiski nemaksā par īri. Viņi maksā tieši tikpat, cik dzīvokļu īpašnieki par apsaimniekošanu, tikai šī summa nosaukta par īres maksu. Turpretim denacionalizētajās mājās, kur par dzīvokļa īri namīpašnieks iekasē pat vairākus simtus eiro mēnesī, viņam nav problēmu atlicināt naudu mājas remontam. Tikmēr pašvaldība, neprasot par saviem dzīvokļiem papildus mājas apsaimniekošanas izdevumiem maksāt arī īres maksu, patiesībā nodarbojas ar labdarību.