Deputātus kara gadījumā nemobilizēs

Aizsardzības ministrijas izstrādātajos priekšlikumos izņēmumi attiecināti uz amatpersonām, kuras ieņem noteiktus amatus vai veic noteiktus pienākumus un kur darbošanās būtu uzskatāma par svarīgāku nekā viņu atrašanās Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civilās aizsardzības formējumos.

Iecerēts, ka mobilizācijai netiks pakļauti Valsts prezidents un viņa kancelejas amatpersonas, Saeimas deputāti, Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Savienības komisāri, Ministru kabineta pārstāvji un dažas citas augstākās valsts pārvaldes amatpersonas.

Tāpat bruņotajos spēkos nevarēs mobilizēt Valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļus.

Mobilizācija neattieksies arī uz visu līmeņu tiesnešiem, arī prokuroriem un advokātiem, kuri norīkoti darbam karatiesā, ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, cietumu un valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Starp izņēmumiem iekļuvuši arī diplomāti, pašvaldību deputāti, izpilddirektori, pašvaldību policijas un ostas policijas darbinieki.

Likumā arī paredzēts, ka valdība atkarībā no valsts apdraudējuma veida var lemt par šādu izņēmumu attiecināšanu arī uz citiem valsts iestāžu un nozaru darbiniekiem.

Mobilizācija ir mērķtiecīgi plānoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

Likumam vēl priekšā trīs lasījumi. Nav gan saprotams, kāpēc šajā sarakstā nav iekļauti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki un ko darīs tie sarakstā iekļuvušie, kuri vienlaikus ir Zemessardzes rindās.

Par bruņoto spēku iespējamo rezervistu uzskata jebkuru valsts pilsoni, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, neatkarīgi no dzimuma.