Mistiskās pārvērtības Jaunmārupē: jezuītu kulta celtne pārvēršas par plašizklaides pasākumu centru

Jauns.lv jau rakstīja, ka, neraugoties uz pirms gada sabiedrības spiediena rezultātā Mārupes būvvaldes noraidīto jezuītu ordeņa būvniecības ieceri, tagad būvatļauja izsniegta, argumentējot, ka nu centrs vairs nebūs „reliģiska”, bet gan „kultūras” iestāde. Būvvalde atļauju centra būvniecībai izsniegusi par to neinformējot mārupiešus. Ja par reliģiskas celtnes būvniecību jāprasa vietējo iedzīvotāju viedoklis, tad par uz privātas zemes būvējamu kultūras ēku gan ne.

Jaunmārupiešus galvenokārt satrauc ne jau tas, ka kaimiņos iemājos katoļi, bet tas, ka „garīgajā kultūras centrā” bija iecerēts ierīkot arī telpas, kur garīgu atspirgšanu varētu gūt arī dažādi dzīves un veselības problēmu nomāktie, tostarp arī no narkotikām un seksa atkarībām māktie (tā vismaz pirms gada apgalvoja). Savukārt tas varētu negatīvi atsaukties uz blakusesošās Jaunmārupes pamatskolas un bērnudārza audzēkņu drošību. Tāpat jaunmārupieši izteica bažas par „ekoloģisku katastrofu”, kas radīsies celtniecības laikā izcērtot kokus Jaunmārupes dabas parkā.

Pirms gada Mārupes novada dome būvniecības ieceri Jaunmārupes „Mēmelēs” (Ievu ielā) noraidīja, uzsverot, ka „centru par kultūras iestādi domei nav pamata uzskatīt, jo vārds „kultūras” centra nosaukumā minēts tikai tāpēc, lai radītu piesaisti apbūves noteikumos minētajai konkrētās zonas izmantošanai”. Tomēr nu izsniegta atļauja un tam vairs nav nozīme: „Būvniecības ierosinātājs ir mainījis ēkas izmantošanas koncepciju, liekot uzsvaru uz kultūras iestādi, nevis reliģisku iestādi. Mainīts arī ēkas novietojums, tādējādi skarot mazāku skaitu koku. Attiecīgās teritorijas apbūves noteikumi pieļauj kultūras iestādes būvniecību un neparedz publiskās apspriešanas nepieciešamību”. Jauns.lv interesējās, vai šādi jaumārupiešiem netiek aizmālētas acis.

Kulta celtne pārvēršas par plašizklaides centru

Mārupes novada būvvaldes vadītāja Aida Skalberga Jauns.lv skaidro: „Mārupes novada būvvalde 2019. gada maijā no Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas saņēma būvniecības ieceri kultūras un sociālā garīguma centra „Kairos” būvniecībai nekustāmajā īpašumā “Mēmeles”. Kā ēkas galvenais lietošanas veids bija norādīts: „Kulta ēkas”. Saskaņā ar 2013. gada 18. jūnijā Mārupes novada domē apstiprināto novada teritorijas plānojuma šajā teritorijā kulta ēkas (galvenais lietošanas veids) nav primārā atļautā zemes izmantošana. 2019. gada 26. jūlijā Mārupes novada būvvalde būvniecības ieceri noraidīja.

Šī gada jūlijā Mārupes būvvalde saņēma jaunu būvniecības ieceri „„Kairo” kultūras un garīguma centra jaunbūve”, kur ēkas paredzētais galvenais lietošanas veids norādīts: „Ēkas plašizklaides pasākumiem”. Ēkas pirmajā stāvā paredzēta daudzfunkcionāla zāle, kafejnīca, tualetes, garderobe un dažas palīgtelpas; otrajā stāvā - konferenču zāle,  kabinets, tualetes un palīgtelpas. Saskaņā ar būvniecības iecerei pievienoto skaidrojošo aprakstu centrā ir paredzēti sabiedriski pasākumi - izstādes, konferences, lekcijas, atbalsta grupas, terapijas un konsultācijas, interešu grupas, garīgā vadība. Saskaņā ar teritorijas plānojumu šajā teritorijā kultūras iestādes ir primārā atļautā zemes izmantošana.
 
Saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta 5. daļu: ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kas var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. Būvvaldes ieskatā ne kulta ēka, ne ēka plašizklaides pasākumiem nerada būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju).

Saskaņā ar Būvniecības likuma 15.pantu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Būvatļauja „Kairos” jaunbūvei izdota tāpēc, ka būvniecības iecere atbilst teritorijas plānojumam. Būvvalde nerīkoja atkārtotu publisko apspriešanu tāpēc, ka ēka plašizklaides pasākumiem nerada būtisku ietekmi.

Mārupes novada būvvalde uzskata, ka nav pieļaujams diskriminēt būvniecības ierosinātāju un pieņemt viņam nelabvēlīgus lēmumus, pamatojoties uz viņa rasi, ādas krāsu, seksuālo orientāciju vai reliģisko pārliecību. Jauns.lv uzdotais jautājums liek domāt, ka būvvaldei pirms būvatļaujas izsniegšanas būtu svarīgi noskaidrot, vai plānotajā ēkā nenotiks lūgšanas. Visupirms, šādu būvvaldes rīcību neparedz likumdošana. Būvvaldes ieskatā šādas informācijas pieprasīšana ir diskriminējoša. Tāpat būvvaldes rīcībā nav faktu, vai normatīvā regulējuma, kurā ir noteikts,  ka reliģiska iestāde rada draudus bērnudārzu vai skolu drošībai. Papildus daru zināmu, ka Jaunmārupes mūzikas un mākslas skolas zāle jau ilgstoši tiek izmantota katoļu draudzes dievkalpojumiem. Būvvaldes rīcībā nav neviena dokumenta vai ziņu par to, ka draudze ir apdraudējusi mūzikas un mākslas skolas audzēkņu drošību.

2020. gada būvniecības iecere būtiski atšķiras no pirmās 2019. gada būvniecības ieceres, gan pēc ēkas apjoma, gan funkcijas, gan izvietojuma zemesgabalā un citiem radītājiem. Būvniecības ierosinātājs ir izvērtējis un ievērojis 2019. gadā publiskās apspriešanas laikā saņemtos iedzīvotāju ierosinājumus un iebildumus, būtiski izmainot un uzlabojot būves koncepciju.

Šī gada jūlijā iesniegtajā būvniecības iecerē centrā „Kairos” nav paredzēts sniegt rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem, kas cieš no dažādām atkarības un garīgām, psiholoģiskām problēmām. Centrs ir paredzēts sabiedrisku pasākumu organizēšanai”.

Jezuītu tēvs: „Projektam publiskā apspriede nav nepieciešama”

Jauns.lv uz sarunu aicināja arī katoļu baznīcas atbildīgo par „Kairos” projekta virzību – jezuītu tēvu Jāni Meļņikovu.

- Kāpēc tika izsniegta būvatļauja šī centra būvniecībai, ja pirms gada vairākums vietējo bija pret?

- Jāņem vērā, ka runa ir par privātīpašumu, un paredzētā celtniecība atbilstoši apbūves normatīviem ietilpst privātīpašuma tiesībās. Pagājušajā gadā tika uzsākts dialogs ar sabiedrību, tika uzklausīti iebildumi un tie ņemti vērā, lai projektu uzlabotu un iesniegtu atkārtoti. Turklāt, lai apgalvotu, ka “vairākums vietējo bija pret”, būtu jāveic visu vietējo iedzīvotāju aptauja. Privātīpašuma apbūve nepieprasa šādu balsošanu, un tāpēc pēc izteiktiem iebildumiem minēto secinājumu izdarīt nevarētu (Jaunmārupē dzīvo ap 3000 iedzīvotāju, no kuriem pērn sabiedriskajā aptaujā piedalījās 729: 604 bija pret, bet 125 par centra būvniecību – red.)

- Kāpēc netika rīkota atkārtota sabiedriskā aptauja vai apspriešana par „Kairos” celtniecības ieceri?

- Jūlija beigās, izsniedzot būvatļauju, būvvalde norādīja, ka šādam projektam publiskā apspriede nav nepieciešama, līdz ar to tāda arī netika īstenota.

- Vai tagad pašvaldībai ir vairāk pārliecības, ka jezuītu būvētais centrs nebūs reliģiska iestāde? Ko katoļu baznīca (jezuīti) tieši mainīja, lai būvniecības iecerē akcentu no „reliģisks” pārceltu uz „kultūras”? Un kāpēc?

- Tāpat kā pirmais iesniegtais variants, arī uzlabotais projekts ir plānots kā multifunkcionāls centrs. Jau sākotnējā ideja šo ēku paredzēja kā kultūras un garīguma centru. Centrs orientēts uz cilvēku, īpaši ģimeņu, vajadzībām, uzlabojot un attīstot dzīves kvalitātes ar kultūras un garīgo piedāvājumu. Kultūras dimensija ietver koncertus, izstādes, izglītojošus pasākumus, izklaides un atpūtas nodarbības, tās sociālais aspekts – atbalsta grupas jaunajām māmiņām un tēviem, arī vientuļajiem vecākiem. Tāpat paredzētā centra multifunkcionalitāte ietver garīgo darbību – starpkonfesionālu sadarbību, tai skaitā arī dievkalpojumus, meditācijas telpu, kā tas, piemēram, ir Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un daudz kur citur. Garīga darbība ēku automātiski nepadara par baznīcas celtni vai reliģisku iestādi, jo tā ir viena no vairākām vietas funkcionalitātēm. Šāda ideja ir bijusi jau no sākuma, tā iestrādāta ēkas plānojumā un arhitektūrā; jaunajā variantā tas ir skaidrāk definēts. 

- Sākotnējā būvniecības ieceres apspriedē pirms gada tika izteiktas bažas, ka „Kairos” dēļ izcirtīs kokus, nebūs nodrošināta blakusesošās skolas un bērnudārza bērnu drošība? Vai šie riski novērsti?

- Koku izciršana nekad nav bijis pašmērķis. Tā ir šīs teritorijas bagātība un kļūda ēkas izvietojumā tika labota, lai līdz minimumam samazinātu koku izciršanu. Tāpat projekta realizācija ietvers arī jaunu koku iestādīšanu; turklāt to paredzēts darīt tā, lai veidotu dabisku barjeru starp jaunceltni un blakus esošajām dzīvojamām mājām, tādējādi nodrošinot dzīvojamo māju privātumu.

Centra būvniecība nerada risku blakus esošajai skolai, bērnudārzam un skeitparkam. Protams, būvniecības process var būt īslaicīgs apgrūtinājums, bet kā jebkura būvniecība tā paredz drošības pasākumus, tai skaitā, nožogojuma izveidi un brīdinājuma zīmes. Projekta īstenošanā tiks ievēroti visi drošības pasākumi, lai neviens netiktu apdraudēts, tāpat kā tas šobrīd notiek gan ar bērnudārza, gan ar blakus skeitparkam esošā celiņa būvniecību. Drošība ir pamatnosacījums, lai būvniecību vispār varētu uzsākt un īstenot. 

- „Kairos” paredzēja, ka centrā tiks piedāvāta rehabilitācija cilvēkiem, kas cieš no dažādām atkarībām, garīgām un psiholoģiskām problēmām. Kāda palīdzība un kādam kontingentam tur tiks sniegta?

- “Kairos” centrs nekad nav paredzējis un arī joprojām neparedz nekādu rehabilitāciju, tā arī nav projekta īstenotāju kompetence. Centra mērķis ir piedāvāt cilvēkiem, ģimenēm, bērniem un vecākiem cilvēkiem iespēju pavadīt laiku kopā, atpūsties, baudīt kultūru, mākslu, blakus esošo dabas parku, izglītoties, saņemt psiholoģisku atbalstu un garīgi bagātināties. Ja šis piedāvājums palīdzēs ikdienas dzīves smagumu atvieglot, ja tas palīdzēs risināt stresa izraisītās dzīves problēmas, jēgas zudumu, nepiepildītības sajūtas mazināšanu, tad centrs būs paveicis to, kādēļ tika veidots.

Skaidri var norādīt, ka centra darbība nevienā brīdī neietvers atkarībās nonākušo ārstniecību, rehabilitāciju vai izmitināšanu.   

Domes sēdē par „garīgo transformāciju” nav spriests

Mārupes novada domes deputāts Guntis Ruskis (Latvijas Reģionu apvienība) Jauns.lv teica, ka par garīgā centra „Kairos” transformāciju neko nezina:

„Pie arvien pieaugošās iedzīvotāju un uzņēmēju intereses par Pierīgu situācijas, kurās būs jāvienojas par dažādiem kompromisiem, arvien palielināsies. Ļoti ceru, ka iedzīvotāju piederības izjūta Mārupei arvien pastiprināsies ne tikai sociālajos tīklos un uz “papīra”, bet arī reālos darbos atbildīgu kopienu stiprināšanā un novada pilnveidošanā.

Pagājušā gadā minētā objekta būvniecības iecere netika apstiprināta. Šajā gadā ne komitejās, ne domes sēdēs kādas šīs ieceres iniciatīvas izmaiņas nav aktualizētas. Ar jautājumiem jāvēršas būvvaldē, papildus adresējot iesniegumu novada domes priekšsēdētājam Mārtiņam Bojāram un deputātiem izvērtēšanai”.