Reirs: 2021. gada fiskālā telpa ir ar lielu mīnusu
foto: LETA
Finanšu ministrs Jānis Reirs.
Politika

Reirs: 2021. gada fiskālā telpa ir ar lielu mīnusu

Jauns.lv

Otrdien, 18. augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023. gadam pārskatīšanas rezultātiem, informē Finanšu ministrijā.

Reirs: 2021. gada fiskālā telpa ir ar lielu mīnusu...

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2021. gadam ir rasti finanšu resursi 53,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 40,5 miljoni eiro ministriju aktuālajām prioritātēm.

“Ņemot vērā izveidojušos veiksmīgo sadarbību ar nozaru ministrijām iepriekšējos izdevumu pārskatīšanas periodos, arī šogad ministrijas pārskatīja līdzšinēji piešķirto finansējumu un sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus citām savas nozares prioritātēm,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem
Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ir ikgadēja budžeta sagatavošanas sastāvdaļa, kas 2020. gadā tika strukturēta trīs galvenajos blokos – valsts budžeta finansēto funkciju analīze, nozaru ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze un vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas rezultāti. Valsts budžeta finansēto funkciju analīzes sadaļā sadarbībā ar nozaru ministrijām, nozaru budžeti tika analizēti, valsts budžeta programmas/apakšprogrammas sadalot pa funkcijām/aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti, efektivitāti, kā arī funkcijām/aktivitātēm piešķirto finansējumu.

Izdevumu pārskatīšanas ietvaros tika turpināta ministriju pārraudzībā esošo politiku finansēšanas analīze, padziļināti vērtējot atsevišķas izglītības un veselības nozaru esošās jomas, kā arī atsevišķus iekšlietu nozares jautājumus. Tāpat izvērtēta publiskās un privātās partnerības potenciālā loma attīstības un produktivitātes veicināšanā.

Vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas analīzes sadaļas ietvaros pārskatīti iepriekšējo gadu rezultāti un to ieviešanas progress, piemēram, atbalsta funkciju centralizēšanas iespējas un IKT jomas pilnveidošana, kā arī analizētas budžeta plānošanas un izpildes procesu pilnveidošanas iespējas.