Noskaidrots, kāds ir tipisks cigarešu kontrabandists Latvijā
Daļa no Latvijā esošajiem kontrabandistiem pārsvarā ir gan latviešu, gan krievu tautības vīrieši vecumā no 30 līdz 60 gadiem, žurnālistiem teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.
Viņiem nav stabilu vai regulāru ienākumu, jo viņi nestrādā pamatdarbu vai arī periodiski tos maina. Ja, piemēram, kontrabandists ir no uzņēmēju vides, tad tāds darbojas "uzņēmējdarbības" aizsegā. Daļa personu iepriekš ir bijušas saistītas ar noziedzīgo vidi vai tajā nonākušas savu darbību rezultātā.
Tāpat kontrabandisti var būt vienas ģimenes locekļi vai radniecīgi saistītas personas. Cigarešu kontrabandā iesaistītās personas riskē "naudas dēļ", lai gūtu ātru peļņu, norādīja Ceipe.
Kā liecina izmeklētāju rīcībā esošā informācija, ar cigarešu kontrabandu vērā ņemamos apjomos galvenokārt nodarbojas noziedzīgi grupējumi, kuri savukārt ir sadalīti pa apakšgrupējumiem, kuriem katram ir savs uzdevums.
Piemēram, viens grupējums atbild par "preces" ievešanu no trešajām valstīm, otrs - par pārvietošanu, uzkrāšanu un realizāciju, izmantojot mazumtirdzniecības tīklus Latvijā. Vēl kāda cita apakšgrupējuma uzdevums var būt "preču" nosūtīšana tālāk uz pārējām Eiropas valstīm.
Ceipe atzīmēja, ka pāri šādām organizētajām grupām atrodas ietekmīgas un situētas personas, starp kuru un tiešo izpildītāju ir vairāku un dažādu līmeņu starpnieki.
"Cigarešu kontrabandists, kas ar to nodarbojas organizēti, ir ļoti labs organizators, jo viņam ir darbinieki daudzos līmeņos, caur kuriem tiek kārtoti nelegālie darījumi. Savukārt viņa īpašumi un uzņēmumi ir reģistrēti uz citu cilvēku - radinieku vai pat svešu cilvēku - vārda," skaidroja Ceipe.
Jau vēstīts, ka iedzīvotāji, kuri iegādājas nelegālās cigaretes, līdz ar to iegādi ne tikai nodrošina kontrabandas organizētāju ieņēmumus, bet vienlaikus arī atbalsta starptautisko terorismu.
Kā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma rezultāti, katrs piektais jeb 21% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas cigaretes, alkoholu vai degvielu.
Gandrīz puse jeb 44% iedzīvotāju nav pēdējā gada laikā iegādājušies nevienu kontrabandas preci, turklāt arī starp viņu draugiem un paziņām nav tādu, kas to būtu darījuši. Trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju nav paši pirkuši, bet viņu draugu un paziņu vidū ir cilvēki, kuri ir pirkuši. Savukārt 4% iedzīvotāju ir grūti pateikt, vai pēdējā gada laikā ir iegādājušies kādu no kontrabandas precēm.
Kā ziņots, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir ap 30%, šodien informēja VID Muitas policijas pārvaldes direktors Ceipe. Lielāko daļu - 66,9% - veido no Baltkrievijas nelegāli ievesto cigarešu īpatsvars, tai seko Krievija - 29,8%, Kirgizstāna - 1%, Lietuva - 0,4% un citas valstis.
Ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī veicināt sadarbību tabakas nelegālā tirgus samazināšanā šodien VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Stinka parakstīja vienošanos par ciešāku valsts un privātā sektora sadarbību.
Lai varētu cīnīties ar kontrabandas grupējumiem, VID aicina Latvijas iedzīvotājus informēt VID par jebkādām aizdomām un/vai novērotām aizdomīgām darbībām, zvanot pa tālruni 80009070 vai rakstot uz e-pasta adresi "parkapumi@vid.gov.lv".