ĀM izplata paziņojumu par Krievijas centieniem noliegt un falsificēt Baltijas valstu okupāciju
Krievijas Federācijas valdošās aprindas savos komentāros turpina izplatīt melus par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vardarbīgo inkorporāciju PSRS sastāvā pirms 80 gadiem, iztēlojot to par labprātīgu soli, vēsta Ārlietu ministrija.
Vēsturiskā patiesība ir labi zināma: Baltijas valstis tika okupētas un anektētas prettiesiski, izvirzot ultimātus, izsakot militārus draudus un pielietojot militāru spēku. Tautas suverēnā griba tika falsificēta viltus vēlēšanās. Tas bija iespējams, jo Hitlera Vācija un Staļina PSRS noslēdza noziedzīgu darījumu — Molotova–Ribentropa paktu —, tādējādi sadalot Eiropu ietekmes sfērās un izraisot Otro pasaules karu.
Latvijas pozīcija par okupāciju un prettiesisku aneksiju balstās tiesību aktos ar konstitucionālu spēku, un tajos likumdevējs ir izteicis Latvijas tautas viedokli. Latvijas sabiedrībā pastāv plaša vienprātība par 1940. gada notikumu vērtējumu. To nosaka Latvijas tautas traģiskā pieredze 1940. gadā un turpmākajos gadu desmitos — jau tūlīt pēc Sarkanās armijas papildkontingenta ienākšanas 1940. gadā sākās masveida represijas pret Latvijas pilsoņiem – aresti, slepkavības, ieslodzījums, deportācijas. Savukārt 1940. gada Saeimas vēlēšanas notika terora un baiļu apstākļos, kas nevarēja dot leģitīmu tautas gribas izpausmi. Vēl absurdāki ir apgalvojumi, ka šajās vēlēšanās 97,6% vēlētāju labprātīgi atteicās no suverenitātes un neatkarības, dodot jaunajam pseidoparlamentam pilnvaras pievienot valsti PSRS un pakļauties tās totalitārajam režīmam Staļina vadībā. Latvijā šo procesu vadīja bēdīgi slavenais Staļina prokurors un tūkstošu un tūkstošu cilvēku represiju organizētājs un bende Andrejs Višinskis.
Tāpat ir nevietā atsaukšanās uz Teherānas, Jaltas un Potsdamas konferencēm, kā arī Helsinku noslēguma aktu — šajos forumos nekad netika apspriests jautājums par Baltijas valstu statusu un juridisko eksistenci starptautiskajās tiesībās, un mūsdienu starptautiskajās tiesībās vairums pasaules valstu atzīst Latvijas valsts starptautiski tiesisko nepārtrauktību.
Ievērojot iepriekšminēto, nākas secināt, ka Krievijas Federācijas valdošajām aprindām, šādi klaji melojot savai un starptautiskajai sabiedrībai, ir kādi sev vien zināmi tālejoši iekšpolitiski un ārpolitiski mērķi.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Krievijas kolēģus atmest staļiniski brežņevisko pieeju un uzsākt objektīvu padomju režīma atbildības izvērtēšanu, kā arī atturēties no tālākiem bezcerīgiem un izmisīgiem mēģinājumiem pārveidot traģiskās vēstures lappuses. Vienlaikus aicinām Krieviju koncentrēties uz konstruktīvu un cieņpilnu kaimiņattiecību veidošanu, kas vienmēr ir bijusi konsekventa Latvijas nostāja.
