Konceptuāli tiek atbalstīta ideja par papildu komisijas veidošanu, lai izvērtētu bērna adopciju uz ārvalstīm
Koalīcijas attīstības komitejā ir konceptuāls atbalsts idejai, ka jautājumu par bērna adoptēšanu uz kādu no ārvalstīm skatītu ne tikai bāriņtiesa, bet arī īpaša komisija, par attīstības komitejā apspriesto pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Ministre reizē atzīmēja, ka oficiāla vienošanās pašlaik vēl nav panākta, jo sākumā tiks apkopoti priekšlikumi arī no koalīcijas partneriem par šādas komisijas veidošanu. Attīstības komiteja šo jautājuma varētu turpināt apspriest pēc divām nedēļām, kad iesūtītos priekšlikumus būs pārrunājušas valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas.
Petravičas ieskatā šāda komisija nevarētu būt politiska. Pēc bāriņtiesas lēmuma komisija vēlreiz izskatītu jautājumu par bērna adopciju uz ārvalsti, un komisijā varētu strādāt eksperti, piemēram, psihologs, kurš aprunātos ar bērnu.
Labklājības ministre pieļauj, ka komisijai nebūtu jāskata daudz gadījumu, tāpēc tā nebūtu jāveido kā algota institūcija, bet drīzāk kā brīvprātīga, kurā varētu darboties, piemēram, nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Attīstības komitejā diskutēts arī par pēcadopcijas ziņojuma satura uzlabošanu, ietverot tajā vairāk informācijas, kā arī nosakot, ka ziņojums ir jāiesniedz ne tikai divus gadus pēc adopcijas, kā tas noteikts pašlaik, bet līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, pastāstīja politiķe. Pēcadopcijas ziņojumu katra valsts, uz kuru adoptēts bērns no Latvijas, sniedz vienreiz gadā, un tajā ir iekļauta informācija, kā bērns ir iejuties, kādas ir viņa sekmes mācībās, kāda ir saikne ar jauno ģimeni, kā jaunais cilvēks apgūst vietējo valodu un cita informācija.
Uz attīstības komiteju paredzēts aicināt Ārlietu ministrijas ekspertus, lai noskaidrotu, kā valsts var reaģēt, ja notiek pāradopcija, kad bērns no vienas ģimenes nonāk citā ģimenē, kā arī kāda var būt rīcība, ja pēcadopcijas ziņojumā atklājas riski.
Atsevišķi kolēģi esot aktualizējuši jautājumu, vai var uzticēties ASV privāto iestāžu sniegtajam pēcadopcijas ziņojumam. Petraviča gan neredzot pamatu apšaubīt ziņojumus saturu, jo iestādes, kas sagatavo ziņojumu, esot starptautiski atzītas.
Attīstības komitejā arī apspriests jautājums, vai bāriņtiesas ir darījušas visu iespējamo, lai bērni tiktu adoptēti Latvijā, nevis uz ārvalstīm, piebilda politiķe.
Vaicāta, vai attīstības komitejā tiek skatīts jautājums par Saeimas virzību uz laiku apturēt bērnu adopciju uz ārvalstīm, Petraviča norādīja, ka parlaments par to ir lēmis neatkarīgi no attīstības komitejas darba.
Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumos, kas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Parlamentam lēmums par aizliegumu uz laiku adoptēt bērnu uz ārvalstīm jāpieņem arī otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā.
Labklājības ministre iepriekš norādīja, ka šis Saeimas deputātu lēmums draud izpostīt daudzu bērnu likteņus.
